Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2023.gadam kopā veido 2,233 miljardus eiro, liecina valdības ceturtdien izskatītais un zināšanai pieņemtais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojuma par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam.
Savukārt papildu finansējuma pieprasījumi 2024.gadam ir 2,992 miljardu eiro un 2025.gadam - 3,043 miljardu eiro apmērā.
Ceturtdien Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam. Tajā atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam ir apkopoti ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un neatkarīgo institūciju pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem.
Ministrijas un neatkarīgās institūcijas kopumā FM un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) iesniedza 436 pieteikumus prioritārajiem pasākumiem (PP), tostarp 327 pieteikumi ministriju pieprasījumiem PP, 49 pieteikumi ministriju pieprasījumiem starpnozaru PP un 60 pieteikumi neatkarīgo institūciju pieprasījumiem PP.
Veicot kopējā papildu pieprasījuma PP salīdzinājumu starp ministrijām un neatkarīgajām institūcijām, FM secinājusi, ka finansējuma pieprasījumi neatkarīgajās institūcijās ir salīdzinoši nelieli un vidēji veido 1,3% no kopējā papildu finansējuma pieprasījumiem.
Tā kā pieejamā fiskālā telpa ir daudz mazāka, nozaru pieprasījumus tik lielā apmērā atbalstīt nav iespējams, tāpēc ministrijas aicinātas atkārtoti izvērtēt pasākumus un koncentrēties uz tiem pieprasījumiem, ko nav iespējams atlikt uz vēlāku laiku. Vienlaikus iestādes aicinātas vērtēt iespējas daļu no pieteiktajām prioritātēm īstenot nozares budžetā esošā finansējuma ietvaros, iesniedzot fiskāli neitrālus pieprasījumus.
Preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka jaunā valdība ir pietiekami ilgi strādājusi pie valdības deklarācijas, kurā par galveno prioritāti izvirzījusi ekonomikas transformāciju. Tāpēc ministrs prognozēja, ka atbalstītas tiks tieši tās prioritātes, kuras vērstas uz šo transformāciju.
"Liela strīda par galvenajām prioritātēm starp koalīcijas partneriem nav. Jāstrādā reālistiski, lai tiktu uz priekšu," sacīja Ašeradens.
Atbilstoši apstiprinātajam budžeta sagatavošanas grafikam par nākamā gada un vidēja termiņa ietvara 2023-2025.gadam prioritātēm valdībai ir jāvienojas līdz 13.janvārim.
Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi PP veido 2023.gadam 36,8 miljonus eiro, 2024.gadam 38,1 miljonu eiro un 2025.gadam 28 miljonus eiro.
Pieprasījumus PP iesniedza 13 neatkarīgās institūcijas - Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, Konkurences padome, Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas), Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija), Tieslietu ministrija (Satversmes aizsardzības birojs), Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, prokuratūra, Centrālā vēlēšanu komisija, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kā arī radio un televīzijas regulators.
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi 2023.gadam prasījuši 16,4 miljonus eiro, 2024.gadam - 16,5 miljonus eiro un 2025.gadam - 10,3 miljonus eiro.
Tieslietu ministrija (apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas) 2023.gadam prasījušas 7,7 miljonus eiro, 2024.gadam - 8,5 miljonus eiro un 2025.gadam - 8,7 miljonus eiro.
Tieslietu ministrija (Satversmes aizsardzības birojs) 2023.gadam prasījusi 5,4 miljonus eiro, 2024.gadam - 4,6 miljonus eiro un 2025.gadam - 1,3 miljonus eiro.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu PP sarakstā kā pirmie trīs svarīgākie pasākumi norādīti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kapacitātes stiprināšana, kam nepieciešamais finansējums 2023., 2024. un 2025.gadam ir 0,04 miljoni eiro ik gadu, VSIA "Latvijas Radio" konkurētspējas nodrošināšana, kam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 1,3 miljoni eiro, 2024.gadam 1,6 miljoni eiro un 2025.gadam 1,7 miljoni eiro, kā arī VSIA "Latvijas Televīzija" kapacitātes stiprināšana, kam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 4,2 miljoni eiro, 2024.gadam 4,4 miljoni eiro un 2025.gadam 4,6 miljoni eiro.
Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu PP sarakstā kā svarīgākie pirmie trīs pasākumi norādīti tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana, kam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 4,2 miljoni eiro, bet 2024.gadam un 2025.gadam 6,5 miljoni eiro ik gadu, veselības apdrošināšanas polišu izdevumu segšana, kam nepieciešamais finansējums 2023., 2024. un 2025.gadam ir 0,3 miljoni eiro ik gadu, un tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar ekrāniem un monitoru nomaiņa tiesās, kam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 0,6 miljoni eiro, 2024. un 2025.gadam 0,1 milj. eiro ik gadu.
Savukārt Satversmes aizsardzības biroja PP sarakstā kā svarīgākie norādīti trīs pasākumi, kas katrs saistīts ar biroja darbības nodrošināšana, un kuriem katram nepieciešamais finansējums 2023., 2024. un 2025.gadam ir 0,1 miljons eiro ik gadu.
Foto: Pexels
