Mitrums uz lauka var ietekmēt kartupeļu ražu

Lielais mitruma daudzums Zemgalē šogad liek pacīnīties par kartupeļu ražas saglabāšanu, sevišķi tiem zemniekiem, kuri nav laicīgi nomiglojuši laukus vai lietojuši mazāk efektīvus aizsardzības līdzekļus. Līdz ar kartupeļu lakstu puvi klāt nāk arī raizes par kaitēkļiem. Kopumā gan zemnieki cer uz labu ražu, par zaudējumiem varēs spriest apmēram pēc mēneša.

Kartupeļu audzētājam Ilgvaram Krūmiņam kartupeļu lauki plešas 75 hektāru platībā, bet ražošanas vajadzībām līgumos ar piegādātājiem pārraudzībā ir ap 500 hektāriem. Viņš uzskata - kopumā raža būs laba, tomēr jārēķinās arī ar zaudējumiem. “Lakstu puve, diezgan agresīvs gads šogad. Un otra problēma, kas šogad ir izteikta, - Kolorādo vaboļu bojājumi,” saka Ilgvars Krūmiņš, agronoms, biedrības “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība” pārstāvis.

Vietās, kur lietoti mazāk vai vājāki augu aizsardzības līdzekļi, Kolorādo vaboļu ietekme ir lielāka. Tomēr vairāk audzētājus uztrauc liekais mitrums uz laukiem. Ja vaboles var nolasīt vai apmiglot, tad ūdens uzkrāšanās uz lauka, veido lakstu puvi un samazina kartupeļu ražību. Vietās, kur ir vājāka augsnes irdināšanas sistēma un nesakopti grāvji - lauki pārplūst. 

Ilgvars Krūmiņš: “Kad bija lielie lieti, zemākās lauka vietās vietām gulēja ūdens. Ja ūdens guļ kartupeļu vagās ilgāk par divām, trim dienām, tad stādījumus ir neatgriezeniski pazaudēts. Mums gribētos, lai vismaz puse bumbuļu būtu virs 50 milimetriem. Pašlaik tikai viens bumbulis virs 50.”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils: “Šī ūdens caurlaidība laukos ir atšķirīga. Laukos, kur sablīvēti apakšējie slāņi, ir tā, ka ūdenim ir grūtāk iesūkties, tad praktiski iesūkšanās apstājās vispār. Tas nozīmē to, ka lauki pārplūst uz to brīdi un izspiež gaisu no augsnes. Tas saknēm ļoti nepatīk, attīstība apstājās.”

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām un to ietekmei uz lauksaimniecības vidi, piemēram, lai kontrolētu mitruma daudzumu uz lauka, Zemgales plānošanas reģions šobrīd intensīvi strādā pie dažādiem inovatīviem vides projektu risinājumiem. “Viens no aktuālākajiem ir “Impetus”. Šī projekta ietvaros Zemgalei tiks nodrošināts klimata pārmaiņu pielāgošanas plāns. Tiks izstrādāta agrīna plūdu paziņošanas sistēma visam reģionam. Plūdu jautājums ir ļoti aktuāls Zemgalē,” pauž Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Artūrs Penčura.

Paši lauksaimnieki šobrīd cer uz mazāku nokrišņu daudzumu septembrī, lai neveidojas dubļi un tehnikai ir vieglāk novākt gatavo ražu. Tad varēs arī saprast, cik lieli būs šā gada zaudējumi. 


#SIF_NVZ2022