Mobilizācijas likumu izsludināt var

Mobilizācijas likums - šobrīd tas ir viens no pēdējā laikā apspriestākajiem tematiem, jo skar mediķus. Tas ir viens no pēdējiem pilieniem mediķiem, lai rosinātu veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. Ko īsti nozīmē šis likums? Vai tiešām tas ir attiecināms uz vienas nozares pārstāvjiem?

Šis likums nosaka mobilizācijas četrus veidus. Vispārēja mobilizācija, ja ir karš, tad likumam pakļaujas visiem. Otrs - daļēja mobilizācija, kad likumam pakļaujas piemēram dažu nozaru pārstāvji. Trešā versija - vietējā mobilizācija. Tas attiecas vien uz kādu administratīvo teritoriju, piemēram, kādu novadu. Un ceturtais veids mobilizē vien armiju un zemessargus konkrētu aizsardzības mērķu sasniegšanai.

Mobilizācijas likums

  • vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;
  • daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;
  • vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā;
  • zemessargu un rezerves karavīru mobilizācija tiek izsludināta, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Līdz šim neatkarīgajā Latvijā šis likums iedarbināts nav - tajā minēts, ka to sludina, ja valsts ir apdraudēta. Piemēram, ja sākas karš. Arī tad, kad ir jālikvidē sekas no valsts apdraudējuma. Likums arī nosaka, ka tādā gadījumā valsts drīkst izmantot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus. Lūk, vēl viens citāts no likuma: “Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.”

Tātad, ja valstij vajadzētu, tad arī no iedzīvotājiem varētu ņemt tehniku, pārtikas krājumus un citas materiālās vērtības. Taču šobrīd tādas situācijas Latvijā nav. Aizsardzības ministrijā ReTV Ziņām saka - Veselības ministrijas iecerētajā versijā armijas iesaiste nav vajadzīga. “Mobilizācija nebija saistīta ar vakcināciju, sniedzam atbalstu vakcinācijai, bet tur nav nekāda sakara ar mobilizāciju, attiecīgi - arī bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija neveiks šo medicīniskā personāla mobilizāciju. Ja to mēs īstenojam, tad ir jāiesauc dienestā,” saka Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Bet likumu var pielāgot konkrētas nozares vajadzībām, ja tajā ir krīze. “Viena ir civilā sektora, par kuru atbild katra ministrija un katrai ministrijai atbilstoši likumam jāplāno kāda veida mobilizācija, otra ir militāra mobilizācija, kas pastiprina bruņoto spēku sastāvu, gan ar personālsastāvu, materiāltehniskiem līdzekļiem, kas ir no tautsaimniecības,” skaidro Jānis Garisons.

Tātad - izsludināt mobilizāciju konkrētā nozarē var, piemēram, medicīnas jomā, taču tad ir jābūt precīzam definējam, skaidri noteiktām darbībām, kas katram ir jādara. Advokāts Saulvedis Vārpiņš ReTV Ziņām saka - šobrīd tāds likums tomēr nebūtu jāizsludina. “Ir mobilizācijas likums, tas ir jāpilda, ja mobilizācija tiks izsludināta, tad attiecīgi paredzēta kriminālatbildība tām personām, kas to nepildīs. Mēs nonākam absurdā situācijā, jo nezinām, kāds ir valsts apdraudējums, otrkārt, kas ir apdraudējums, kas to radīja.”

Te gan jāatzīst, ka Veselības ministrija pēc paustās kritikas par mobilizāciju ir atteikusies to jau rīt virzīt pieņemšanā valdībā. Iespējams, tagad rūpīgāk tiks vērtēts, uz kādiem nosacījumiem likumu varētu sludināt. Varbūt, ka pastāv iespēja, ka mediķiem netiks piemērota kriminālatbildība, ja viņi atteiksies doties palīgā Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai.

 


Foto: Freepik