Moricsalu varēs iepazīt arī ieskatoties Morica dārgumu lādē

Šogad jubileju svin Moricsalas dabas rezervāts, kam aprit 110. jubileja. Nozīmīgās gadu skaita maiņas parasti ir iespēja kaut brīdi uz salas notiekošajā ieskatīties arī daļai to cilvēku, kam ikdienā tas liegts. Šogad jo īpaši būs aicināti profesionāļi, kuri ar zinošām acīm prot paskatīties uz dabas vērtībām. Tikmēr tiem, kam nokļūšana uz Moricsalas joprojām paliek kā nepiepildīts sapnis, vāku ver “Morica dārgumu lāde” - īpaša pašu vietējo iniciatīva. 

Moricsalas dabas rezervāts apmeklētājiem ir slēgts. Tas nenozīmē, ka daži tur nepamēģina nokļūt. Lai gan daba mežonīga, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atklāj, ka pēdas redzamas uzreiz - uzskatāmi parādot, ka pietiek vien reizi izbraukt cauri niedrēm. Dažreiz nodod pēdas uz salas un ūdenī izmesti atkritumi. DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš saka: “Sala, ja skatās no augšas, ir hanteles veida – arī drusciņ Latvijas aprises atgādina. Un cilvēks jau ies pa šaurāko vietu, pa taku. Viņš neies pa brikšņiem, ticiet man. Tas ir diezgan prognozējami. Uzliec tur augšā sveicienu, tad skaties – nāk kāds vai nenāk. Visbiežāk nenāk. Visbiežāk nāk staltbrieži, stirnas, mežacūkas…”

Raits Čakstiņš gan atzīst, ka likumpārkāpēju ir ļoti maz. Visbiežāk dabas rezervāta teritorijā strādā Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Tomēr arī viņiem katra nokļūšana uz salas ir īpaša, jo Moricsala ir ļoti mainīga. DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte: “Ļoti īpašas ir krāsas, gaismas – pavasarī, kad lapas plaukst, ir pilnīgi cita krāsa visam. Ziemā, rudenī... Rudenī lapas, kad krīt nost, tad ir zeltaina krāsa. Ir saulains vai apmācies, mežā to ļoti jūt.”

Moricsalas mērķis ir ļaut notikt dabiskiem procesiem bez cilvēka iejaukšanās. 110. jubilejas gadā šeit īpaši tiek aicinātas profesionāļu biedrības. Dace Sāmīte saka: “Pirms pāris dienām bija entomologi, tātad bezmugurkaulnieku pētnieki, nākamajā mēnesī būs botāniķi, sūnaugu pētnieki. Tādi cilvēki, kuriem arī ir jāredz, lai augtu savā profesionālajā izaugsmē.”

Tikmēr jubilejas gadā starptautiska projekta ietvaros top jauna izglītības programma skolēniem un interaktīva izstāde ar spēlēm, kas ceļos pa visu Kurzemi, un parādīs dzīvību ezeros. “Par putniem kaut vai. Mēs jau neaizdomājamies, kas tieši ezeros dzīvo. Liekas, tas pats, kas upēs, bet gluži jau tā nav. Ir atšķirības, ir atšķirības arī uz salām,” norāda projekta vadītāja Indra Murziņa.

Bet tiem, kas uz salas netiek, vietējie aizsākuši savu iniciatīvu un izveidojuši pašizglītojošu “Morica dārgumu lādi”, kurā redzamas Moricsalas vērtības – vairāk nekā 400 augu sugu, 150 sūnu un vairāk nekā 300 sēņu sugu, daudz ķērpju, putnu un tauriņu sugu.

Dārgumu lādei ir tikai pats sākums, un tās papildināšanā ir gatava iesaistīties arī DAP.


#SIF_NVZ2022