Lai Latvija neatpaliktu vēl vienā rādītājā - dabaszinības studējošo studentu ziņā -, uzņēmēji un atbildīgās organizācijas ceļ trauksmi - vidusskolēniem obligāti ir jākārto vismaz viens dabaszinātņu eksāmens. Iepriekš tika panākts, ka tas tiks izdarīts no 2025. gada, taču radušās šaubas, vai šī valdība šīs ieceres spēs īstenot. Izrādās, Finanšu ministrija bremzē šī plāna īstenošanu.
Aicinājumu valdībai dabazinātņu eksāmenu nekavējoties ieviest kā obligātu parakstījusi arī Latvijas Fizikas skolotāju asociācija. Tās vadītāja ReTV Ziņām norāda, ka vēl pirms aptuveni pieciem gadiem uzskatījusi, ka tas nav nepieciešams, jo, stājoties augstskolās, vidusskolēniem netiek prasīti dabazinātņu eksāmenu rezultāti. Dzirdot dažādus pedagogu argumentus, kāpēc eksāmenus ķīmijā, fizikā vai bioloģijā nevajadzētu noteikt kā obligātus, asociācijas vadītājas nostāja mainījusies. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova: “Mums nav ne kolbu, ne materiāltehniskā nodrošinājumā, nav skolotāju. Ja tagad ieviesīs obligāto eksāmenu, iesim prom no darba, jo nav līdzekļu, kā sagatavot eksāmenam. Mani ļoti uztrauc šī retorika, jo tas, ko es sadzirdu, ka par valsts līdzekļiem notiek process, bet tas nenotiek tā, ka tam būtu jānotiek, procesa dalībnieki to skaidri apzinās.”
Kā liecina Valsts izglītības un satura centra dati, ja 2000. gadu sākumā vidusskolēni izvēlējās kārtot vismaz bioloģijas un fizikas eksāmenu, tad pēdējā desmitgadē šis skaits ir samazinājies pat vairāk kā uz pusi. Šie skaitļi satrauc Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs uzskata, ka obligāts eksāmens dabaszinātnēs būtu vien sākums, lai sasniegtu daudz nozīmīgākus mērķus un Latvija nebūtu Eiropā pēdējā vietā ar vismazāko dabaszinātņu studentu skaitu. “Attīstītajās valstīs ir daudz lielāks šis STEM beidzēju skaits augstskolās, kuri pēc tam nonāk ekonomikā un attīsta preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl Latvija iepaliek. Pieprasījums no kompānijām, uzņēmējiem pēc šiem matemātikas, fizikas, zinošajiem jauniešiem jau ir tāds, ka izglītības sistēma nespēj apmierināt,” saka Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs.
Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai skaidru lēmumu par obligātu dabaszinātņu eksāmenu vidusskolēniem pieņemtu vēl esošā valdība, nevis šo jautājumu atliktu sasaukumam pēc vēlēšanām. Jo pieprasījums darba tirgū pēc IT speciālistiem, dažādiem indženieriem jau gadiem ir milzīgs. Aigars Rostovskis: “Kaut kādā ražošanas procesā nemitīgi kaut ko var uzlabot, tad ir jautājums, ja uzņēmumos ir radoši cilvēki, kas ienāk un redz, ka šinī iekārtā vai šajā savienojumā var kaut kādu jaunu mezglu uzstādīt. Vai ieteikt uzņēmuma vadībai - mēs varētu šādu jaunu iekārtu uzstādīt, mēs varētu mazāk patērēt enerģiju un ražot produktīvāk, bet kādam ir tajā visā jaorientējas.”
Rīgas Tehniskā universitāte ReTV Ziņām norādīja, ka kopumā šogad topošu studentu interese par viņu piedāvātajām studiju programmām ir augusi, taču mācību iestādi satrauc tendence, ka topošie studenti piesardzīgi izvēlas studiju programmas, kurās ir nepieciešamas labas fizikas zināšanas. Finanšu ministrija pagaidām bremzē obligātu dabas zinātņu eksāmenu ieviešanu, jo jāatrod līdzekļi skolu mācību laboratoriju aprīkošanai un mācību materiālu iegādei.
