Pirmais nosiltinātais ciems Latvijā – tā pirms kāda laika tika nodēvēts Mundigciems. Jāatzīst, pie siltām mājām tikuši arī kaķi – pagaidām viņi mitinās siltumnīcā, jo pie jaunajām mājām vēl nav pieraduši.

Viena kaķu māja Mundigciemā esot bijusi jau iepriekš. Pie tās kaķi bija pieraduši, kā arī atraduši savu vietu. Ar vienu māju nepietiek – bez saimnieka, dzīvesvietas palikušie kaķi ciematā ir vairāk, tādēļ tapusi vēl viena māja, kur viņi var patverties no ziemas aukstajiem vējiem.

Lībagu pagasta pārvaldes komunālās daļas speciālists Ivars Maķevics stāsta, ka kaķi esot uz ielas, jo kāds tos no sākuma ir paņēmis, taču pēc tam – atbrīvojies. Viņš uzsver: “Ja mēs par viņiem neparūpēsimies, tas vienkārši nebūs cilvēcīgi.”

Par klaiņojošajiem kaķiem rūpējas pāris vietējie ciema iedzīvotāji. Viena no tiem ir pagasta bibliotēkas vadītāja Īrisa Apše. Pusastoņos, kad viņa mēro ceļu uz darbu, pie ieejas durvīm jau gaidot izsalkušie pūkaiņi. Viņa sarūpē gan ēdienu, gan siltu ūdeni padzerties. Īrisa novērojusi, ka kāds ziņkārīgāks kaķis jauno māju jau pamanījis, bet pagaidām tie apmetušies netālu esošo dārziņu siltumnīcā.

Lībagu pagasta bibliotēkas vadītāja Īrisa Apše stāsta, ka kaķu barību pērkot katru nedēļu, kad brauc iepirkt sev pārtiku. Tiekot pirkti gan konservi, gan sausā barība, gan piens. Viņa pauž, ka cilvēkiem esot jāizvērtē, pirms ņemt mājdzīvnieku. “Tie kaķi jau tajos dārzos nerodas no nekā - viņi ir pamesti, viņi ir izmesti. Padzīvoja, paņēma mājās, bija mīļš dzīvnieciņš. Tad nevajag vairāk, un tagad, lai staigā pa dārziem,” viņa stāsta.

Arī patversmē vietu skaits ir ierobežots, un ne visiem kaķiem ir iespēja tur patverties un atrast saimnieku. Ivars Maķevics aicina: “Tiem, kas tiešām domā, apsver ideju, ka mājās vajag mājdzīvnieku, pūkainīti, ņemt viņus no patversmes, jo tas dzīvnieciņš iekšā jūt, ka viņš ir paglābts, ka ir izglābts.”

Nemaz nav tik grūti tādu māju uzcelt un uzturēt. Ir vajadzīgs tikai gribasspēks un vēlme palīdzēt.