“Mūsu pašu dūre ir jāstiprina.” Latvijas bruņotie spēki ir kardināli mainījušies

Šodien Latvijā un daudzviet pasaulē 75. jubileju svin planētas spēcīgākā militārā alianse NATO. Laikā, kad kaimiņvalsts Krievija pastrādā noziegumus pret cilvēci karā pret Ukrainu, alianses sniegtās garantijas ir vitālas mūsu drošībai. 20 gadu laikā kopš dalības NATO Latvijas bruņotie spēki ir kardināli mainījušies, palielinājušās kaujas spējas un tehniskais nodrošinājums, ReTV norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. 

Latvija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts 20 gadus, ir noiets liels ceļš, bet jauni drošības izaicinājumi, kam jādod skaidra, stingra atbilde, ir katru dienu. Latvijai ir profesionāla armija, ieviests Valsts aizsardzības dienests, ieguldīti lieli līdzekļi gan armijas infrastruktūrā, gan militārajā tehnikā. Kalniņš: “75 gadu laikā 20 gadi ir mūsu, kad Latvija ir piedalījusies šīs organizācijas veidošanā un kapacitātes pieaugumā. Mēs kopā ar mūsu sabiedrotajiem esam sasnieguši ļoti daudz, izmainījām nostāju, ka aizejam prom no šauras miera uzturēšanas operāciju funkcijas uz pilnīgu spēju atgriežoties militārā jomā. Un mēs tagad ļoti ātrā tempā uzaudzējām nepieciešamos muskuļus, lai nodrošinātu pilnu 100 procentīgā apmērā visās jomās.”

“Mēs šos darbus turpināsim, jo ir skaidrs, ka mūsu drošība ir jāstiprina ilgtermiņā, jo kaimiņš, kāds mums ir šeit pat blakus, Krievija, kas ir agresorvalsts, nemainīsies. Krievijā var mainīties daudzas lietas, teiksim, dažu gadu laikā, bet principā nekas nemainās 100 gados – Krievijas ir imperiālistiska diktatūra, ar to mums ir jārēķinās. Skaidrs, ka mums visi mājasdarbi ir jāstiprina. Mums šīs te divas dūres – NATO kā dūre un mūsu pašu aizsardzības spējas kā spēcīga dūre,” saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

NATO pretinieka atturēšanas politika līdz šim bijusi efektīva, Krievija līdz šim nav veikusi tiešu militāru uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij, bijuši hibrīduzbrukumi. Viens no atturēšanas mehānismiem ir sabiedroto karavīru izvietošana Latvijā. Latvijā pastāvīgi izvietoti 12 valstu karavīri, bet vislielākais kontingents ir Kanādai – vairāk nekā 1200 dislocētu militārpersonu Latvijā, tuvāko divu gadu laikā skaitu dubultos līdz 2400.

“Kad mēs tiksimies šeit pēc gada, ko jūs gribētu būt paveicis šī gada laikā?” vaicā žurnālists Krišjānis Kļaviņš.

Kalniņš: “Es gribētu redzēt, ka mūsu Kanādas brigāde pilnā apmērā ir gatava, lai veiktu neatkarīgi savus uzdevumus, jo tagad Kanādas kontingents kopā ar pārējām desmit valstīm ir iekļauts mūsu mehanizētās brigādes sastāvā. Tātad – neatkarīga Kanādas vadīta brigāde, mūsu divīzija ir spējīga vadīt visas pārējās brigādes kopā ar Kanādas un mūsu mehanizēto brigādi, ka mums šeit jau atrodas kaut kādas spējas, ko mēs gada griezumā esam iegādājušies. Un, protams, gribu redzēt, lai mūsu bruņotie spēki tiek papildināti no Latvijas sabiedrības ar Latvijas pilsoņiem, lai nodrošinātu mūsu kaujasspējas.”

Kanādas spēki ir dominējošie Latvijā, tie ir ne tikai karavīri, bet arī smagā bruņutehnika, kas šeit ir uz palikšanu. Kanādas armijas kapteinis Džeimss Šrubs šeit ir kopš 2018. gada un redz, kā attīstījušās sabiedroto spēku militārās spējas Latvijā. Kanādas armijas kapteinis Džeimss Šrubs: “Mēs esam sākuši saņemt papildus militāro tehniku no Kanādas, pirms divām nedēļām pienāca militārā krava. Mēs esam gatavi to pievienot savai kaujas grupai, lai palielinātu savas spējas līdz daudznacionālās brigādes līmenim. Tas nozīmē, ka mums būs vairāk iesaistīto, vairāk karavīru Latvijā, lielākas kaujas spējas, nekā mums ir šobrīd. Un tā būs lielākā kaujas grupa, kas atrodas NATO austrumu flangā.”

Andris Sprūds: “Šī NATO vienotība, mūsu atrašanās NATO aliancē ir ļoti svarīga. Tā tiešām ir tā klints, uz kā varam būvēt savu drošību, bet pilnīgi skaidrs, ka gan mūsu pašu drošība, gan mūsu pašu bruņotie spēki, gan NATO ir nepārtraukti jāattīstās, nepārtraukti jāstiprina savas spējas. Jo laiki ir trauksmaini, izaicinājumu netrūkst. Mums šeit pat kaimiņos ir agresorvalsts, līdz ar to skaidrs, ka mūsu kopīgās spējas gan NATO aliances ietvaros, gan mūsu kopīgā dūre, gan mūsu pašu dūre ir jāstiprina.”

NATO dibināja 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, kad ASV, Kanāda, Lielbritānija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga parakstīja paktu par kolektīvu aizsardzību pret Padomju Savienības apdraudējumu. Tas bija mazāk nekā piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām.

Pasaules lielākajai militārajai aliancei NATO – 75. Latvijai ir tā laime un vēsturiskā izdevība būt daļai no šīs alianses jau 20 gadus, bet tuvākie nākamie gadi būs ļoti izaicinoši. Latvijai jāpaveic daudz, lai stiprinātu sevi un NATO kopumā.