Līdz ko bērni ar īpašām vajadzībām sasniedz 18 gadu vecumu, daudzi no pakalpojumiem vairs nav bezmaksas, taču sociālais pabalsts paliek tāds pats, proti, 159 eiro. Plānotā nodokļu reforma paredz, ka jau nākamgad alternatīvajos režīmos strādājošajiem, kādi ir arī asistenti, būs jāmaksā minimālā sociālā iemaksa, tādējādi īpašo vajadzību bērnu ģimeņu ienākumi samazināsies vēl vairāk, jo bieži vien atalgojums par asistenta darbu ir mazāks nekā nodokļos prasītie 170 eiro.
Venerandas Treikales dzīve un karjera apmeta kūleni pirms 29 gadiem. Pateicoties Gaiļezera ārstiem, meita Elīna ilgu laiku varējusi staigāt, tomēr slimība regresējusi, un jau gadu Elīna pārvietojas ratiņkrēslā. Veneranda stāsta, ka, kamēr meita guļ, viņa dodas uz darbu, lai nopelnītu kaut minimālo algu. Kopšanas pabalsts esot 313 eiro, bet sociālais - vien 159 eiro. Šī nauda tiekot iztērēta tikai Elīna vajadzībām.
Veneranda Treikale, Elīnas mamma: “Valstij būtu jānodrošina, ka šis cilvēks savā dzīvesvietā varētu patstāvīgi pastāvēt, neatkarīgi no ģimenes locekļiem.”
Kopā ar citiem “mūžīgo bērnu” vecākiem, Veneranda mēģina pierādīt Saeimas deputātiem, cik ļoti būtu nepieciešams sociālo pabalstu piesaistīt minimālajai algai. Biedrības “Zelta atslēdziņa” vadītāja Malda Caune aprēķinājusi, ka ikdienišķai izdzīvošanai īpašajiem bērniem nepieciešami vismaz 500 eiro mēnesī. “Es parēķināju - medicīna, higiēna. Daudziem ir vajadzīgas higiēnas preces, kas ir arī ļoti, ļoti dārgi. Es tikai minimālās summas liku.”
Labklājības ministrijas pārstāvji uz tikšanos neieradās, taču atbraukušie deputāti skaidroja, ka piesaistīt minimālajai algai sociālo pabalstu nevarot, jo tā balstās uz nodokļu nomaksu. Tāpēc būtu jāveido jauna sistēma, kurai par pamatu tiktu ņemts garantētais iztikas minimums.
Inese Ikstena, Ilgstpējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre (A/P): “Tas ir Labklājības ministrijas budžets, un viņš ir gana liels. Man, protams, tūlīt nāks pretim un teiks, kam mēs ņemam nost, lai pieliktu bērniem ar invaliditāti, bet es domāju, ka jāskatās, vai nu kaut kādas programmas pārejas periodā, kamēr budžets nostabilizējas. Jo mes jau nezinām, kāda ir Covid ietekme uz budžetu, bet mums ir jāuzstāda augstāki mērķi, mums jārēķinās ar realitāti.”
Lielu satraukumu vecākos radījusi plānotā nodokļu reforma, kas paredz pašnodarbinātajiem, kadi ir arī īpašo bērnu asistenit, ik mēnesi maksāt sociālo nodokli vismaz 170 eiro apmērā. “Mēs ziemas mēnešos slimojam, mums ir 40 vai pat 20 stundas. Samaksa 2,33 stundā. Tas nozīmē, ka man no tā jānomaksā nodoklis, tas nozīmē, ka man no tā visa paliek nekas,” atklāj Elīnas mamma Veneranda.
Plānots, ka izmaiņas alternatīvo režīmu nodokļos spēkā stāsies nākamā gada jūlijā. pāsreiz izskanējusi versija, ka no minimālās sociālās iemaksas atbrīvoti varētu tikt studenti, pensionāri un strādājošie cilvēki ar īpašām vajadzībām.
