Mailīšu fabrikā Ērgļos klaudz Pētera Viļumsona patentētā “mazā mašīna”, kas pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal darbojas. Latvijā tā ir vienīgā darba kārtībā esošā  šāda veida sistēma. Tādēļ, panākot aušanas prasmes Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs iekļaušanu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ir apņēmība šo unikālo vērtību pētīt un saglabāt. 

Aušanas darbnīcas “Mailīšu fabrika” izveidotāja un audēja  Ilze Mailīte stāsta, ka šobrīd šī prasme ir diezgan aizmirsa - padomju laikos ne visai mīlēja to, kas ir izgudrots Latvijas laikā. “Šobrīd uz Viļumsona stellēm tiek austs atuveni divdesmit piecās vietās, bet nekur šīs stelles netiek izmantotas pilnvērtīgi,” viņa min. Tiek uzsvērts, ka steļļu detaļas tiek vienkāršotas, kas nākotnē rada draudus - Latvijā unikālā izgudrotā vērtība zudīs pavisam.

Saraksta papildināšanai Latvijas Nacionālais kultūras centrs šogad saņēma astoņus pieteikumus. Tajā tika iekļautas piecas vērtības. Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere pauž: “Pētera Viļumsona stelles ir izplatītas visā Latvijā, bet aktīvākā to izpēte notiek tieši Vidzemē.”  

Daudz steļļu popularizēšanā ir iesaistītas Inese un Ilze Mailītes. Uzskatīts, ka iekļaušana kultūras mantojuma sarakstā veicinās Viļumsona steļļu atpazīstamību un popularitāti Latvijā un ārpus tās.

Ilze Mailīte stāsta, ka kādu laiku atpakaļ bija saruna ar igauņiem, kuri arī atraduši Viļumsona stelles. Esot interesējušies, no kurienes tās ir. Tas devis iedvesmu veikt pētniecību. “Pēteris Viļumsons ir pašlaik ļoti noslēpumaina persona,” viņa atzīst un turpina, “ir apzināti arhīvi no Londonas Karaliskās akadēmijas, kur viņš it kā ir bijis, bet pašlaik šīs ziņas nav apstiprinājušās.”

Jāpiebilst, ka nemateriālais kultūras mantojums ir prasmes un zināšanas, kā arī tradīcijas un ieražas, ko noteikta kopiena vai grupa uzskata par svarīgu savas identitātes elementu.