Nākamais solis – tikai sods

Šī gada lielākais mežu ugunsgrēks, kas maija sākumā izcēlās Valkas novadā un par ko jau stāstījām arī ReTV Ziņās, ir praktisks piemērs tam, cik patiesībā bīstama ir nelegāla mehānisko transporta līdzekļu braukāšana mežā. “Latvijas valsts meži” novērojuši, ka vairumam iedzīvotāju ir izpratne, ko drīkst vai nedrīkst dabā, taču pēdējā laikā aug to cilvēku skaits, kas arvien tuvāk cenšas piebraukt jūrai. Noteikumus skaidrākus “Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemē šobrīd centīsies padarīt ar informatīvām zīmēm. 

Šī ir tikai viena no 18 ceļa zīmēm, kas šobrīd aptuveni 20 kilometru garumā Ventspils novadā papildinās jau esošās zīmes. Tas gan nenozīmē jaunus ierobežojumus, jo patiesībā jau šobrīd krasta kāpu aizsargjoslā nav ļauts braukt jebkurā takā, lai tikai ar automašīnu, motociklu vai kvadraciklu nokļūtu tuvāk jūrai. Ceļa zīmes vienkārši problēmvietās ļaus to labāk saprast.

Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Ziemeļkurzemes reģionā Andris Verners: “Sliktākajā scenārijā tas var būt maksas pakalpojums, ka cilvēkam, kas pārkāpis šos noteikumus vai iebraucis tur, kur nevar, var uzlikt administratīvo sodu, kas ir līdz 350 eiro.”

Un šobrīd to sāks uzmanīt Ventspils novada jaunā pašvaldības policija un vides inspektori. Pēdas jūras piekrastē acīmredzami liecina, ka pārkāpumi ir. Un tas jau ir drošības jautājums. Verners: “Ja, piemēram, tas ir kvadracikls vai motocikls, tad var kāda dzirkstele pārvērsties ugunsgrēkā. Otrs ir tas, ka tie teritorijas apmeklētāji, iebraucot krasta kāpā, var nogrimt, pēc tam vienkārši arī netikt prom. Tas nozīmē, ka jāmeklē palīdzība. Un tas, kas tiek izdarīts, kad tiek izbraukāta teritorija un vieta.”

Ventspils novadam jūras piekraste ir 96 kilometru garumā, tā teritorijā arī viens no lielākajiem Latvijas ezeriem un Ventas upe, tāpēc atpūtas vietu sakārtošana esot izaicinājums. Daļu teritorijas labiekārto “Latvijas valsts meži”, daļa uz pašvaldības pleciem. “Mēs, protams, analizējam, kur vēl varētu sakārtot attiecīgas vietas piebraukšanai pie jūras, jo mēs jau ļoti labi apzināmies – ja nesakārtosim piebraukšanas vietas pie jūras, cilvēki vienalga meklēs iespējas. Tad tiks izbraukāta vēl vairāk meža zemsedze un kāpas,” saka Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs.

Šobrīd Ventspils novada pašvaldībā atvērts teritorijas plānojums, kas nozīmē, ka ar priekšlikumiem var palīdzēt arī iedzīvotāji. “Nākts klajā ar ideju, vēlmi, ka nepieciešama atpūtas vieta. Tā tiek saņemta pašvaldībā. Tajā brīdī, kad ir atvērts teritorijas plānojums, darbojas darba grupa, kas vērtē visas šīs idejas. Ja tas atbilst visiem kritērijiem un nav pretrunā esošai likumdošanai, pašvaldībai nav šķēršļu to iekļaut savā teritorijas plānojumā. Un nākotnē rast risinājumu, kā to tur realizēt,” saka Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Andis Zariņš.

“Latvijas valsts meži” apzinās, ka motobraukšana ir hobijs, un strādā pie teritorijas, kur to varētu darīt legāli. Kopā ar Ventspils puses motobraucējiem atrasta potenciāla vieta vecā karjerā. Par oficiālu trasi tā gan varētu kļūt tikai nākamgad. Verners: “Ir jāsaprot, ka tā ir jāpadara tāda interesanta arī motobraucējiem, lai nav tikai līdzens lauks, bet lai tur ir kāds kalniņš, reljefs. Un tad mēs esam ar šiem motobraucējiem kopīgi veikuši tādas pārrunas, kā varētu izskatīties. Un mums vēl ir tam jāparedz gan laiks, gan resurss, lai nonāktu līdz rezultātam.”

Lai vieglāk orientēties, kur nedrīkst vai nedrīkst braukt un kur oficiālas atpūtas vietas, “Latvijas valsts meži” aicina, dodoties dabā, izmantot arī LVM GEO lietotni.