Elektroenerģijas cenas visā Eiropā un Baltijā pēdējos mēnešos piedzīvo vēl neredzētus rekordus. Provizoriskie aprēķini liecina, ka nākamajā gadā vietvaru budžetos izmaksas par elektrību varētu pieaugt par 20 miljoniem eiro. Pieaugs arī iedzīvotāju vajadzība pēc pašvaldību atbalsta - laikā, kad augs komunālo maksājumu rēķini.
Pēc Administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novads ir apvienojies ar Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novadiem. Pašvaldība aprēķinājusi, ka nākamajā gadā, lai nodrošinātu visu pašvaldības iestāžu un kapiltālsabiedrību darbību, nepieciešamais elektroenerģijas apjoms ir aptuveni deviņi līdz desmit tūkstoši megavatstundu. Līdz gada beigām Siguldas novada pašvaldībai spēkā vēl 2017. gadā noslēgts līgums ar četriem elektroenerģijas piegādātājiem, kurā noteikti cenu griesti 68 eiro par megavatstundu. Vērojot pēdējo mēnešu elektrības cenu lēcienu biržā, domēs priekšsēdētājs par nākamo gadu ir bažīgs, optimistiskākajā variantā viņš izmaksu pieaugumu lēš aptuveni pusotru reizi.
“Ja šobrīd novada kopējais elektrības maksājums gadā sastāda ap 1,4 miljoniem rēķins, tad 1,5 reizes ir ap diviem miljoniem. Pesimistiskais scenārijs, kuru mēs paturam prāta, šobrīd ir iespējamās divas reizes, bet tas nu ir tāds pieņēmums. Tad tas jau ir diezgan dramatiski, ja pietuvinās trīs miljoniem, kur ieņēmumi ap 30 miljoniem un izdevumi ap 55 miljoniem, tad 2,5 līdz 3 miljoni ir ļoti, ļoti liela summa, kuru pašvaldība maksās,” saka Uģis Mitrevics, Siguldas novada domes priekšsēdētājs (NA).
Lielākie elektrības patērētāji novadā ir kapitālsabiedrības: ūdens saimniecības, slimnīca, izglītības iestādes, sporta centrs, kurš apkalpo gan peldbaseinu, kalna un distanču slēpošanas trases, tāpat arī kultūras iestādes. Mākslas un kultūras telpas “Siguldas devons” gadā, kad iestādē ir aktīva darbība, par elektroenerģiju samaksā ap 21 tūkstoti eiro. Ēkas apgaismes ierīces ir aprīkotas ar sensoriem, iespējams regulēt to intensitāti, ieslēgšanās un izslēgšanās laiku. Taču nams ir aprīkots ar autonomo gaisa siltumsūkni, kuru darbina elektrība. “Tur tērē elektrību, tāpēc elektrības patēriņš liels, bet nav apkures izmaksu. Mēs ilgi varam sildīt, izmantojot gaisa siltumu. Tikai pie lieliem mīnusiem apkurinām ar gāzi,” skaidro Jolanta Borīte, kultūras centra “Siguldas devons” vadītāja.
Šajā gadā gan izmaksas līdz šim krietni mazākas, elektrībai iztērēti 13 tūkstoši eiro, jo pandēmijas dēļ daudzi pasākumi nenotiek. Domājot par potenciālo elektrības izmaksu kāpumu, iestādes direktore īsti neredz kur vēl ietaupīt. “Vakaros nāk uz mēģinājumiem amatiermākslas kolektīvi šeit, “Siguldas devonā”. Mēs nevaram vienu nakstslampiņu uz letes ieslēgt, ēkai ir jābūt gaišai. Un, kā jūs paši redzat, ir iespēja tos moduļus ieslēgt nevis visus, bet dažus. To arī klientu apkalpošanas speciālisti ņem vērā, kad viņiem ir jādomā par elektrības taupīšanu,” skaidro Jolanta Borīte.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs vērtē, ka, maksājot vairāk par elektrību, pašvaldībai nāksies no kaut kā atteikties. Piemēram, šogad par 875 tūkstošiem eiro desmit ielas novadā ieguva jaunu asfalta seguma virskārtu. Nākamgad šāda summa papildus varētu būs jāsamaksā par elektrību. “Mēs atceramies 2009. gada krīzi, kad samazinājām ļoti būtiski budžetu, atlaidām darbiniekus, algas samazinājām. Domāju, ka šāda situācija šobrīd neveidojās, bet tas liks padomāt, ko mēs varam atļauties un ko “nē” jaunajā novadā. Kas zīmīgi, jaunais novads apvienojoties iedzīvotājiem devis cerības, ka pie apvienošanās iesim uz augšu visi kopā, bet šī lieta atstāj tādu ļoti būtisku zīmi, ka - nez vai varēsim tik lieliem soļiem iet uz priekšu, kā mēs esam kopumā Latvijā solījuši saistībā ar šo teritoriālo attīstību,” saka Uģis Mitrevics.
Tikmēr Jēkabpils novada pašvaldībā lēš, ka šeit izmaksas par elektrību nākamajā gadā varētu pieaugt par 700 tūkstošiem eiro. Vietvara jau šobrīd meklē iespējas ietaupīt, viens no risinājumiem - samazināt ielu apgaismojumu. Lai gan šovasar Jēkabpilī 1900 vecās paaudzes lampas nomainītas pret mūsdienīgiem LED gaismekļiem. “Plkst. 21.00 aizejam uz pilnīgu nakts režīmu, kāds tas ir pēc plkst. 12.00, kad deg tikai atsevišķas lampas. Esam to saskaņojuši ar policiju, lai tas netraucētu arī viņu darbā. Teica, ka apsveicami, jo tad mazāk grib cilvēki iet ārā,” saka Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšēdētājs (LZP).
Savukārt Valmieras novadā nākamajā gādā izmaksas par elektrību varētu pieaugt aptuveni par 600 tūkstošiem. Pašvaldība ar elektrības piegādātāju jau noslēgusi līgumu nākamajam gadam par krietni izdevīgu cenu šī brīža apstākļos, proti, 56,75 eiro par megatvatstundu. Vietvaras pārstāve skaidro, ņemot vērā, ka šobrīd teju 65% gaismekļu pilsētā nomainīti pret energoefektīviem, nakts stundās atslēgt ielu apgaismojumu nav paredzēts. “Mēs vairs šādu soli iet negrasāmies, ka mēs slēgtu ārā apgaismojumu, jo tas attiecas uz drošību. Visādi citādi tā nav labā prakse. Bet mums jau ar pirmajiem projektiem ir uzstādīta šī te lampu dimmēšana, kad nakts stundās viņas kļūst blāvākas un tērē mazāk elektrības,” saka Inese Kokenberga, Valmieras novada pašvaldības pārstāve.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš ReTV skaidro, ka turpmāk elektrības cenas noteikti vairs neatgriezīsies tik zemā līmenī, kādas tās bija pēdējos piecus gadus. Ar to jārēķinās arī pašvaldībām. Āboltiņš uzsver, ka šī situācija varētu mudināt pašvaldības rūpīgāk izvērtēt līdzšinējo elektroenerģijas iegādes praksi. “Ja nav produktu, kādus pašvaldība grib redzēt, kur ir kāds kombinēts produkts, tad šeit ir brīvs spēles lauks tirgotājiem, tirgotāji var būt inovatīvāki, nekā bijuši līdz šim, piedāvāt kombinētas, fiksētas un biržas cenas produktus, kādi līdz šim Latvijas tirgū nav piedāvāti,” pauž Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks, enerģētikas eksperts.
Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, pieaugot energoresursu izmaksām, palielināsies arī to mājsaimniecību skaits, kurām nāksies lūgt pašvaldības atbalstu komunālo maksājumu segšanai. Šis pieaugums būtiski varētu ietekmēt vismaz 40 procentus mājsaimniecību, no pašvaldību kasēm prasīt vēl vismaz 12 miljonus eiro. Lai to mazinātu, šonedēļ sarunās ar Labklājības ministriju izdevies vienoties par līdzekļu piešķiršanu mājsaimniecību atbalstam no neparedzētiem gadījumiem, kā arī atbalstu no valsts budžeta nākamajā gadā.
Jāatgādina, ka valdība ir nolēmusi vismaz piecus mēnešus elektrības izmaksas palīdzēt segt vakcinētiem senioriem, piešķirot pabalstu 20 eiro mēnesī. Savukārt tuvākajā laikā valdībā esot plānotas diskusijas par obligātās iepirkuma komponentes samazināšanu 65% apmērā, sākot jau ar nākamo gadu. Pašvaldību elektrību rēķinos šobrīd šī sadaļa sastāda 10 %.
