Eiropā ir tikai četras valstis, kur iedzīvotāji vēl nevar saņemt pabalstus elektroauto iegādei. Un Latvija ir viena no šīm valstīm. Šobrīd Latvijā vēl tikai iecerēts, kā finansiāli atbalstīt elektroauto iegādi. Tikmēr Lietuvā subsīdiju šādu auto iegādei iedzīvotāji saņem jau trešo gadu. Tas ir lielāks, nekā plānots Latvijā.
Jau vasarā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībā prezentēja informatīvu ziņojumu par atbalstu iedzīvotājiem iegādāties elektroauto. Pašlaik ministrijā gatavo projekta konkursa nolikumu. “Optimistiskākais scenārijs, ka tas būtu nākamā gada sākums, attiecīgi auto tirgotāji, kas vēlēsies pretendēt uz šo pakalpojumu sniegšanu, varētu iesniegt projektus vides investīciju fondā, attiecīgi pēc tam iedarbotos mehānisms, kā šo saņemtu iedzīvotāji,” saka Raimonds Kašs, VARAM pārstāvis.
Par visiem nosacījumiem šobrīd vēl norit diskusijas, bet atbalstu par jaunu elektromobiļu iegādi autovadītāji varēs saņemt 4,5 tūkstošu eiro apmērā, savukārt lietotu elektroauto vai hibrīdu – 2250 eiro. “Kopējā projekta summa konkursam divi gadu periodam ir plānoti desmit miljoni eiro apmērā, un, matemātiski skatoties, tie varētu būt no 2200 līdz 3600 transportlīdzekļi, ko varētu šīs te summas ietvaros iegādāties,” skaidro Raimonds Kašs.
Tepat kaimiņos - Lietuvā - atbalstu elektromobiļu iegādei sāka divus gadus atpakaļ, kur šobrīd subsīdiju par jaunu elektroauto var saņemt 5000 eiro apmērā, tāda pati situācija ir arī Igaunijā. Tāpat Lietuvā finansiālu atbalstu var saņemt, nododot savu veco auto, pretī saņemot 300 eiro jauna elektroskūtera vai 500 eiro elektroriteņa iegādei. “No visiem kompensāciju veidiem elektroskūteri ir vispopulārākie. Pagājušajā gadā 1200 cilvēki dabūja kompensāciju par elektroskūteriem, šogad tam pieteikušies jau 5000 iedzīvotāju,” saka Žilvinas Pekarskas, Lietuvas auto eksperts.
Šobrīd Latvijā pieejamas 112 elektroauto uzlādes stacijas, kamēr Lietuvā - 360. Kaimiņvalsts mērķis deviņu gadu laikā valstī nodrošināt 6000 uzlādes staciju. “Lielāka daļa uzlādes staciju izmanto zaļo elektrību. Ļoti būtiski, no kurienes nāk elektrība, priekš baterijām mūs vēl nav tieša atbilde, es nezinu, kā utilizēs šīs baterijas, pašlaik mums nav šī problēma, bet mēs vēl redzēsim,” saka Žilvinas Pekarskas.
Elektroauto izveidē būtiskāko kaitējumu rada tieši bateriju ražošana, norāda biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska. “Abus auto var salīdzināt ar metodi dzīves cikla analīze, ko tā mums rāda, kurš ir labāks. Analīze rāda, ka pie vissliktākā scenārija elektroauto ir labāks, neskatoties uz to, ka rodas toksiskais piesārņojums bateriju ražošanas brīdī.”
Būtiska nozīme ir CO2 emisijām, ko lielākoties rada tieši iekšdedzes dzinēju auto pilsētās, savā dzīves ciklā elektroauto radīs mazāk izmešu.
Vēl svarīgi, kā tiek iegūta enerģija, ja Polijā elektrību lielā mērā ražo no akmeņoglēm, tad Norvēģijā ar atjaunīgiem resursiem. Latvija Eiropas Savienībā ir valsts ar zaļu enerģiju, un atjaunīgai enerģijai ir tuvāk Norvēģijas, nevis Polijas piemēram, norāda eksperte.
