Jau šobrīd augstskolās it kā pārbauda darbus, lai tajos nebūtu plaģiāta, taču sistēma ir vāja. Tuvākajos gados situācija varētu mainīties - tā ReTV Ziņām atzīst Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas pārstāvis Jānis Kreicbergs.
“Tuvākā nākotnē varētu strādāt mašīntulkotājs, jo skaidrs, ka mūsu valstī dažādu apstākļu dēļ labi pārzina krievu, angļu, vācu valodu. Tā ir problēma - aizņemamies tekstu citā valodā, pārtulkojam, un tad var radīt plaģiātu,” pauž Jānis Kreicbergs.
Pie plaģiātu meklēšanas ķertos klāt bez emocijām un attieksmes sistēma, kas varētu ātrāk un vairāk atklāt negodprātību.
Jānis Kreicbergs: “Jaunās, jaudīgās programmas meklē publiskā tīmeklī gan slēgtajās datu bāzēs, attīstās arī mašīntulkošana, kas dos nākotnē atklāt tulkotus plaģiātus.”
Pēdējā laikā Vācijā diezgan bieži politiķi iekrīt plaģiātisma skandālos, tamdēļ, ka 70. un 80. gados rakstītās disertācijas digitalizācijas procesu rezultātā nonāk datu bāzēs - atzīst eksperts. Un viņš piebilst - prokurora Ulda Cinkmaņa anulētais bakalaura diploms var nebūt pēdējais kādas amatpersonas noslēguma darbs ar neatbilstošām prasībām.
Tikmēr pašu šo konkrēto gadījumu arī citas augstskolas, ne tikai Latvijas Universitāte, šobrīd komentēt atsakās. Tomēr augstskolās saka - to, ka plaģiātisms ir problēma, īpašāk var izjust jaunajos studentos pārejas posmā no vidusskolas uz augstskolu.
Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Vineta Silkāne saka: “Klaji negodīgu studentu, kuri mērķtiecīgi apzināti iet uz to, ka nav rakstījuši paši, ka viņi ir pirkuši vai kaut ko citu darījuši, tādu vienmēr nav bijis daudz, viņi ir mazākumā. Ir situācijas, kad cilvēki kaut ko dara savas neprasmes dēļ, nezināšanas dēļ, paviršības dēļ.”
Līdzīgi kā Vidzemes Augstskolā, arī Latvijas Universitātē visus noslēguma darbus vērtē tieši no plaģiātisma aspekta.
Latvijas Universitātes Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne: “Pēdējos piecos gados tie ir apmēram 40 darbi. Gadā tie ir nepilni 10. Studenti jau zina, ka viņus kontrolēs, līdz ar to viņi godīgi raksta savus noslēguma darbus.”
Lai mēģinātu risināt šo problēmu, praktiski visās Latvijas augstskolās un koledžās ir pieejama datubāze latviešu valodā, kurā katra mācību iestāde var pārbaudīt savu studentu darbus.
“Katrā fakultātē ar rīkojumu ir noteikts cilvēks, kurš veic šo darbu. Tas var būt mīnuss, ka katram pasniedzējam nevar operatīvi katru referātu pārbaudīt. Sistēmu lietojam kopš 14. gada, augstskolas paralēli šai sistēmai pērk un abonē citus instrumentus,” stāsta Jānis Kreicbergs.
Tiesa, ne vienmēr plaģiātisms nozīmē cita darba nodēvēšana par savu. Konkrētajā noslēguma darbā var būt 50 sakritības, taču ciparu nevar izmantot kā indikatoru nepilnīgam darbam. Var būt arī sakritības un citēti normatīvie akti, kas uzrāda plaģiātisma pēdas.
