Šodien arī Latvijas sabiedrības uzmanības centrā – vakar Polijā netālu no Ukrainas robežas nokritušās raķetes sprādziens, kurā dzīvību zaudēja divi cilvēki. Polijas augstākās amatpersonas un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šodien paziņoja, ka tā, visticamāk, bija Ukrainas izšautā pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, lai atvairītu Krievijas raķešu uzbrukumu.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga intervijā ReTV norāda uz Stoltenberga teikto – Krievijai ir jāuzņemas atbildība. “Krievijai ir jāuzņemas atbildība par masīvo raķešu uzbrukumu, kas bija vērsts uz Ukrainu un kādēļ bija nepieciešams aktivizēt pretgaisa aizsardzības sistēmas, tajā skaitā raķetes, kas, iespējams, ar mērķi notriekt krievu raķetes bija trāpījušās Polijas teritorijā. Turklāt, jāsaka, ka arī no Krievijas paziņojuma redzam, ka faktiksi Krievija, ja varam tā teikt, ir pati spēlējusies ļoti tuvu Polijas robežai. Pēdējais paziņojums, ko dzirdam šodien no Maskavas – Krievija bija rēķinājusies, ka raķetes kritīs aptuveni 35 kilometru attālumā no Ukrainas-Polijas robežas,” saka Sigita Struberga.
Reaģējot uz draudiem kādai no NATO dalībvalstīm, kopš vakarvakara iedarbināts NATO 4. pants, kas paredz iespēju sasaukt nekavējošu konsultēšanos. Sigita Struberga piebilst, daudz diskutēts arī par 5. pantu, kas savukārt saka, gadījumā, ja kādai no NATO dalībvalstīm rodas nepieciešamība pēc atbalsta pašaizsardzībā, ja ir noticis tiešs uzbrukums, tad citas NATO dalībvalstis nekavējoties reaģē uz notiekošo pa vienai vai kolektīvi. Taču Polija nav lūgusi 5. panta iedarbināšanu.
Sigita Struberga saka – pieredze rāda, ka Krievija neuzņemsies atbildību un šo situāciju var izmantot savā informācijas karā un tālākos aprēķinos. “Sagaidīsim gn informatīva rakstura operācijas. Visticamāk, parādīsies dažādas sazvērestības teorijas par to, ka poļi paši spridzināja vai ukraiņi speciāli spridzināja, lai panāktu papildus saspringumu Rietumu un Krievijas attiecībās, faktiksi tas jau šobrīd daļēji izskan no Krievijas oficiālajām amatpersonām. Ir jāsaka, ka mēs esam efektīvi noreaģējuši. Cits jautājums, kas būs tālāk. Tas, kas ir vajadzīgs gan no NATO kā organizācijas, gan arī tās dalībvalstīm, ir uzmanīga informācijas telpas vērošana, uzmanīga Krievijas aktivitāšu vērošana. Tas, ka Krievija šo izmantos, ir pilnīgi skaidrs, jautājums – kā.”
Savukārt Polijas prezidents šodien pauda, ka Krievija otrdien ar raķetēm apšaudīja gandrīz visas lielākās Ukrainas pilsētas, tādēļ ukraiņiem bija jāaizstāvas pret šo uzbrukumu. Polijas amatpersonas ir pārliecinātas, ka pašlaik nav pamata uzskatīt, ka būtu noticis apzināts uzbrukums Polijai.
