Nauda digitalizācijai jāpārdala efektīvāk

Pagājušajā gadā valdība izvērsa aktīvu informēšanas kampaņu par to, ka uzņēmējiem ir jāiesaistās Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmās. Gana liela summa tika paredzēta arī uzņēmējdarbības digitalizācijai. Programmas pārraudzīja Attīstības finanšu institūcija, bet nu “Altum” paziņojis, ka tehnoloģiju attīstībai un uzņēmumu digitalizācijai naudas nepietiek. Programma apturēta.

Par to, ka pieejams atbalsts Latvijas uzņēmumu digitālai transformācijai tika runāts gan masu medijos, gan dažādos uzņēmējdarbībai veltītajos pasakumos, tomēr tiklīdz Latvijas biznesa vide iešūpojās un bija gatava projektus iesniegt, izrādījās, ka ar 45 miljoniem konkrētajā programmā nepietiek. “Altum” Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga: “Ekonomikas ministrija apturēja šo programmu, un mēs gaidām Ministru kabineta grozījumus, arī, protams, papildus finansējumu, lai atkal varētu pieņemt šos pieteikumus, bet tas, ko es redzu Latvijā, ka šī digitalizācija ir ļoti būtiska un nozīmīga tieši ražošanas uzņēmumiem. Eksportspējīgiem uzņēmumiem, kuri šādā veidā optomizējot procesus, nomainot ražošanas iekārtas, ievietojot kaut kādus robotiskos risinājumus, būtiski uzlabo savu konkurētspēju.”

Par iespējamo grantu no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras un par iespējamo aizdevumu no  “Altum” bija uzzinājis arī Ventspils metālapstrādes uzņēmums “Malmar’’. Uzsākta pat piebūves celtniecība, lai varētu paplašināties un ieviest vēl modernākus robotus ražošanā. Tomēr digitalizācijas vilcienā pagaidām iekāpt nav izdevies. “Ar digitalizāciju pagaidām ir tā, ka ir mazāki uzņēmumi, kuri to var realizēt pāris mēnešos – trīs vai četros –, bet mūsu produkts ir samērā sarežģīts, tirgus izpēte bija jāveic. Mums tas aizņēma astoņus-deviņus mēnešus. Pietrūka varbūt divas nedēļās, kas bija izšķirošās, lai ielektu pēdejā “Altum” pieteikumā,” saka uzņēmuma “Malmar Sheet Metal’’ ražošanas vadītājs Raivo Balodis.

Lai piesaistītu finansējumu iekārtu ražošanas procesa robotizācijai, programmatūras, 3D modeļu un citu digitālo risinājumu izstrādei, dažādu Latvijas reģionu uzņēmēji jau ir sagatavojuši projektus un Ekonomikas ministrija sola naudu visdrīzākajā laikā atrast.

Šīs programmas tiks papildinātas ar papildus finansējumu, lai šie uzņēmumi var attīstīties, un, tie apjomi, par ko runājam, ir pietiekoši lieli un nozīmīgi, lai to nevarētu atstāt bez ievērības,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Valsts atbalsta programmai digitalizācijai varēs pieteikties līdz 2026. gada beigām. Laika nav daudz, Ekonomikas ministrijā neslēpj, ka šobrīd notiek naudas pārdale no mazāk efektīvām programmām uz pieprasītākām. Valainis: “Mēs redzam programmas, kuras uzskatām, ka netiks izpildītas vai kurām nebūs tāds pieprasījums, nesasniegs to mērķi, ko varbūt piecus gadus atpakaļ politiķi bija vēlējušies, līdz ar to šo naudu vienkārši pārdalām citām programmām, kuras, kā mēs šobrīd redzam, ir svarīgākas ekonomiskajai attīstībai nekā citas, kuras ir stipras apšaubāmas.” 

“Altum” programma uzņēmumu digitalizācijai piedāvā pievilcīgu finansējumu – ar kapitāla atlaidi dzēst aizdevuma pamatsummu līdz pat 35% no projekta izmaksām. Šī ir laba iespēja ražojošiem uzņēmumiem modernizēt darbu , tādējādi būt soli priekšā konkurentiem. Zandberga: “Tas laikmets tik ļoti strauji mainās, tas, kas ir šodien aktuāls, pēc diviem gadiem nebūs vairs aktuāls – ar valsts atbalstu vai bez valsts atbalsta ir jāspēj digitalizēt un optimizēt savus procesus, citādi pēc diviem gadiem tu nevarēsi būt šajā tirgū un eksportēt.”

“Altum” jau apstiprinātie projekti pārstāv dažādas nozares, piemēram, kokrūpniecība, metālapstrāde, medicīna, pārtikas ražošana un ar aizdevuma atbalstu uzņēmēji vairums gadījumos plāno iegādāties robotizētas iekārtas vai ieviest jaunākas programmatūras.