Ne vienmēr mežos jāiet ar zāģi vai hārvesteriem

Latvijā aptuveni 50 procenti mežu pieder privātpersonām, tāpēc dabas daudzveidības saglabāšana tajos ir atkarīga no īpašnieku darbībām. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādājusi atbalsta programmu tiem mežu īpašniekiem, kuri iesaistīsies dabas vērtību saglabāšanā. Līdzīga metode izmantota vairākās Eiropas Savienības valstīs, taču Latvijā tā tiek piedāvāta pirmo reizi. 

Kā liecina DAP dati, liela daļa privāto meža īpašnieku būtu ar mieru saimniekot dabai draudzīgāk, ja tam būtu pieejams konsultatīvs un finansiāls atbalsts. Nu šāda iespēja ir rasta, pirmo reizi Latvijā īstenojot programmu “Dzīvais mežs”. “Mežs vairs nav saimnieks pats sev, bet tagad katrs meža gabaliņš pieder kādam zemes saimniekam, līdz ar to meža liktenis ir īpašnieku rokās. Tas, kāds mežs būs nākotnē, ir atkarīgs no meža īpašnieku darbībām,” saka meža biotopu eksperts Ivars Leimanis.

Meža īpašniekam piesakoties, ar viņu tiek noslēgts līgums par dabai draudzīgu meža apsaimniekošanu uz četriem gadiem. Programmā pieejamas trīs apakšprogrammas – biotopu saglabāšana, biotopu veidošana un dabai draudzīga mežsaimniecība. Ivars Leimanis: “Atkarībā no apakšprogrammas, īpašniekiem dažādi uzdevumi. Piemēram, Eiropas Savienības biotopu saglabāšana – bez saimnieciskās darbības iejaukšanās. Savukārt apakšprogramma, kur ir dabai draudzīga mežsaimniecība, paredzēts veikt mežsaimniecisko darbību ar dabai draudzīgām metodēm, dabiskos procesus imitējošām darbībām.”

Viens no projekta dalībniekiem ir Jānis Zaharko. Viņš pieteicis ģimenes īpašumā esošu mežu, kurā atklāti vairāki nozīmīgi biotopi un ko, kā pats stāsta, uztver par savu miera vietu un vēlas to tādu atstāt arī turpmāk. Jānis Zaharko: “Man ir interesanti šādā projektā piedalīties, pašam paskatīties, kā šī vieta izskatīsies pēc četriem gadiem, ja tur neko nedarīs vai saudzīgi darīs. Labprāt es arī šīs konsultācijas uzklausīšu un ieteikumus, kurā vietā rīkoties un ko darīt, saņemt vēl finansējumu par to.”

Ivars Leimanis saka: “Šobrīd programmai pieteikušies vesela virkne īpašnieku, vairāki desmiti hektāru mežaudžu pieteikti, bet kapacitāte vēl ir liela, gaidām vēl.”

“Ja ir daudz mežu, tad var kādu daļu arī šādā veidā mēģināt apsaimniekot. Ne vienmēr visur jāiet iekšā ar zāģi vai hārvesteriem,” uzskata Jānis Zaharko. 

Jāpiebilst, ka pieteikties brīvprātīgajiem līgumiem iespējams līdz šī gada 31. oktobrim. 


Foto: Freepik