Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena tika atzīmēta bez ierastajiem kopīgajiem pasākumiem. Arī tradicionālais tautastērpu gājiens jau otro reizi - virtuāls. Tam gan esot arī savas priekšrocības, kas ļauj svētkos daudz plašāk piedalīties arī diasporas latviešiem.

Astoņpadsmitajā gadsimtā zemnieku apģērbā dominēja lins un vilna savās dabiskajās krāsās, bet apdarei izmantoja tradicionālo zilo, sarkano, dzelteno un zaļo krāsu.

Biedrības “Mans tautastērps” valdes locekle Ilze Strēle stāsta: “Cik ir saimniekmeitas bijušas, tik ir arī tautastērpu veidi, jo viņi noteikti nebija visām saimniekmeitām vienādi arī senajos laikos, un tieši tāpat ir arī tagad, kad cilvēki rada un darina sev jaunus tautastērpus. Jā, noteikti vadās pēc etnogrāfijas, pēc arheoloģijas, bet noteikti kaut ko no sevis ieliek, jo, ja tas ir mans tautastērps, tad tas ir tāds, kādu es to redzu, jūtu un saprotu, kāds tas man ir vistuvākais.”

Etnogrāfisko tērpu lielāko koncentrāciju ierasts vērot Dziesmu un deju svētkos. Savu tautastērpu īpašnieces gan tos pamanās uzvilkt krietni biežāk - pat pandēmijas laikā.

Par tradīciju kļuvis arī tautas tērpu gājiens Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, kas šogad jau otro reizi notiks virtuāli. Tas nozīmē, ka ikviens 4. maijā var uzvilkt tautas tērpu, nofotografēties sev tīkamā vidē un publicēt to Facebook vai Instagram, pievienojot tēmturi - tautastērps 2021. Lai gan virtuālais gājiens ir pandēmijas ierobežojumu radīts, tiekot paplašinātas arī iespējas.

Ilze Strēle: “Ja pirmajos gados bija 500-600 dalībnieku, tad pagājušajā gadā jau bija 4000 šajā virtuālajā gājienā, un mēs ļoti ceram, ka šogad būs vēl vairāk, jo ļoti gatavojas mūsu meitenes Zviedrijā, Briselē, un ļoti gatavojas meitenes Vācijā.”

Jelgavniece Sarmīte, kura jau ne pirmo gadu dzīvo Vācijā, atzīst, ka latviskās identitātes kopšana šeit notiekot daudz vairāk. Viņa iesaistījusies gan deju kopā, gan latviešu korī, gatavojas arī virtuālajai tautas tērpu parādei, bet svarīgākais esot tas, ka ar latviskajām tradīcijām izdevies satuvināt arī dēlus.

Vācijas latviete Sarmīte Irdeniece: “Vecākajam laikam ir visvairāk ticis, bet vidējam un jaunākajam tas nav tik ļoti, bet, ja mēs mājās svinam Līgo svētkus, Lieldienas, tas viss tiek līdzi svinēts, visi ir priecīgi. Neviens nesaka - es to nedarīšu.”

Tiem, kuriem sava tautas tērpa vēl nav, var pielaikot virtuālos tautastērpus, gājienā piedalīties arī ar šādu foto.