Lai Dabas aizsardzības pārvaldes aprūpē esošajās Randu pļavās palīdzētu atjaunot vērtīgos zālājus un biotopus, šogad un nākamgad tur ganīsies mobilais ganāmpulks. 11 jauno iemītnieču pienākumi nav grūti - vienkārši jāēd. “Mobilā ganāmpulka galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk apēst. Kā govis šeit uzvedīsies, īsti nezinām. Mums šī ir pirmā pieredze jūras krastā. Jūra brīžiem uznāk virsū pļavām, tad atkal aiziet. Apstākļi ir atšķirīgi, skatīsimies. Tās ir šķirnes gotiņas, kas nāk no Skotijas - ļoti piemērotas skarbiem apstākļiem, neiekoptām teritorijām, nav obligāti vajadzīga nojume. Var mierīgi dzīvot, ir labs apspalvojums,” stāsta Jānis Andrušaitis, Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka koordinators.

Arī iepriekš jau mēģināts šeit ganīt govis, taču nesekmīgi, jo izvēlētās šķirnes lopiņi neesot bijuši piemēroti šiem apstākļiem. Projekta mērķis ir atjaunot īpaši aizsargājamus biotopus un ļoti retu sugu dzīvotnes 1500 hektāru platībā visā Latvijā. Kā stāsta Inga Hoņavko, projekta vadītāja, - ganības ir vienīgais veids, kā apsaimniekot šo teritoriju, neļaujot pāraugt zālei un niedrēm. Lai šeit varētu augt piejūras pļavām raksturīgie augi, gotiņas te ganīsies līdz oktobrim. “Te ir gan sausie zālāji, gan arī mitrie zālāji, specifiskie iesāļu ūdeņu zālāji, kas ir tieši atkarīgi no jūras ietekmes, no jūras ūdens uzplūdiem šajā teritorijā. Šeit veidojas ļoti specifiska augu sabiedrība, kas sastopama tikai piejūras teritorijās.”

Lai pienācīgi uzņemtu jaunās iemītnieces, februārī un martā Randu pļavas tika pļautas, vecā zāle vālota un vesta prom. Kā stāsta projekta vadītāja - būtiskākais bijis pēc iespējas zemāk nopļaut niedrājus, lai govis tiek klāt jaunajiem dzinumiem, kas tām ir kā saldais ēdiens.

Ganāmpulks regulāri tiks apsekots, pārbaudot, vai iežogojums ir kārtībā un vai gotiņas pļavās jūtas labi. Abi projekta pārstāvji atgādina - Randu pļavas ir tūrisma objekts, tā tas arī paliks, tāpēc viņi aicina apmeklētājus pret jaunajām iemītniecēm izturēties ar cieņu, nebiedēt un nebaidīties pašiem. “Taka šobrīd ir iekļauta ganību aplokā. Ir ierīkoti speciāli ganību vārtiņi, kuri aiz sevis ir jāaizver. Ja nākat ar saviem mīluļiem, suņiem, ir jātur pavadā. Ne tikai gotiņu dēļ, bet arī atrodoties dabas aizsardzības un putnu teritorijās. Tā vispār būtu tāda pamatlieta, kas jāievēro,” saka Inga.

Jānis: “Govis atpazīst dzelteno spaini. Makšķernieki - nenāciet ar dzelteniem majonēzes spaiņiem! Gotiņas var jums uzplīties un pieprasīt kaut ko ēdamu!”

Projektā piekrituši iesaistīties arī divi vietējie zemju īpašnieki, kuru zemes piecu hektāru platībā tiek iekļautas apsaimniekotajās teritorijā.