Applūdušas ielas un lauki, elektrības padeves pārrāvumi un zibens radīta bojājuma dēļ satiksmei uz laiku slēgts tilts – tādas bija aizvadītajā naktī Kurzemē piedzīvotā pērkona negaisa sekas. Jau pirmdienas pēcpusdienā meteorologi izplatīja sarkano brīdinājumu par ekstremāli stiprām lietusgāzēm un pērkona negaisu. Zināms, ka visvairāk šoreiz ticis Tukuma novadam, kur dažu stundu laikā nolija vairāk par mēneša normu. 

Jau pirmdienas vakarā kurzemnieki sociālajos medijos sāka ievietot fotogrāfijās un videokadros iemūžinātās negaisa un lietusgāžu sekas – pārplūdušas ielas, peļķēs noslīkušus auto, vēja aizpūstus puķupodus un iespaidīgu zibeņošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka pašiem par pārsteigumu saistībā ar negaisu saņēmuši tikai vienu izsaukumu – šorīt Kuldīgas pusē uz ceļa nogāzās koks. Savukārt AS “Sadales tīkls” darbinieki pastiprinātā režīmā strādāja no deviņiem vakarā, jo Saldus, Kuldīgas un Tukuma novados elektroapgāde zibens un stiprā vēja dēļ pazuda vai bija traucēta kopumā vairāk nekā 5000 klientu. AS “Sadales tīkls”ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Kozlovska: “Vietām elektroapgādi klientiem varējām atjaunot jau dažu minūšu laikā, veicot pārslēgumu tīklā, apejot bojātos līniju posmus. Vietās, kur šādu pārslēgumu nebija iespēja tehniski veikt, elektroapgāde tika atjaunota stundas laikā. Sarežģītākajos gadījumos tas aizņēma laiku līdz trīs stundām, bet, negaisam turpinoties, Tukumā elektroapgāde tika traucēta arī šorīt, pēc pulksten 7.00, kad aptuveni 2500 klientiem bija elektroapgādes traucējumi.”

Tukuma novads arī saņēma vislielāko nokrišņu daudzumu – negaisa laikā šeit nolija 114 litri uz vienu kvadrātmetru, daudzviet izskalojot ceļus, sabojājot pilsētas stadionu, appludinot pagrabus un vairākas ielas, kurās satiksme bija paralizēta vēl līdz otrdienas pusdienlaikam. Pašvaldībā stāsta, ka zaudējumi varētu būt mērāmi pārdesmit tūkstošos eiro, un naudu turpinās ieguldīt arī caurteku sakārtošanā. Tukuma novada domes izpilddirektors Ivars Liepiņš: “Mūsu pilsēta ir reljefaina, zinām mūsu vājās vietas. Lielākajā daļā mēs varam sakārtot, bet ar šādām lietusgāzēm dažās vietās jāpieņem, ka trīs līdz četras reizes gadā mums jātaisa ielas ciet vai jāpeld ar laivām.”

Zaudējumus aprēķina arī Liepājā, kur, zibenim iesperot elektroapakštacijā, naktī tika sabojāta elektroniskā vadības sistēma Oskara Kalpaka tiltam, kas palika izgrieztā stāvoklī, Liepāja līdz pusvienpadsmitiem rītā zaudēja taisnāko savienojumu ar Karostas mikrorajonu. Lai to atjaunotu, 1906. gadā būvēto tiltu strādniekiem nācās griezt pēc senās metodes - ar rokām. Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Šobrīd esam atrisinājuši šo piedziņu ar motoru, tātad izskatās, ka nevajadzēs griest ar rokām, bet ir iespēja to darīt manuāli, gan ar elektrodzinēju. Šobrīd jāatrisina līdz galam, jāsaremontē šī visa sistēma. Nākamajā mēnesī mainām tilta darbības režīmu. Dienas gaišajā laikā tas būs atvērts automašīnu un gājēju satiksmei, naktī - kuģiem.”

Tā kā tuvākajās dienās Latvijā atkal iespējams negaiss, AS “Sadales tīkls” atgādina, ka iedzīvotājiem tā laikā nevajadzētu tuvoties elektrības līnijām, īpaši, ja tās izskatās bojātas, kā arī mājās nelietot elektroierīces, jo zibens izlādes vietas ir neparedzamas.