Negribētos likt kotletēs vairāk maizes nekā gaļas

Izmaksu optimizācija, kas ēdināšanas uzņēmumos aizsākās kovida laikā, joprojām turpinās. Tas esot vienīgais veids, kā izdzīvot, jo atbilstoši izmaksu kāpumam pacelt cenas vismaz ārpus Rīgas neesot iespējams.

Ģimenes uzņēmums “Viesu līči” pirms divdesmit pieciem gadiem savu darbību Jelgavas pievārtē uzsāka ar kafejnīcu kam tagad pievienojusies arī pirts un trīs viesnīcas nummuriņi. Saimnieks Modris Jansons stāsta, ka gadā viss atpūtas komplekss patērē 95 000 kwh elektrības. “Elektrība mums nāk lielā straumē. Tikko bijām spiesti palielināt atļauto pieslēgto jaudu, jo tehnoloģijas attīstas, arī virtuvē. Reti kura paliek mazāk prasīga elektrības jaudas ziņā.”

Lai samazinātu izmaksas, nolemts veidot saules paneļu parku. Tomēr iecere uz priekšu nevirzoties tik ātri, kā visiem gribētos. Šoziem izdzīvot uzņēmumam gan palīdzēšot tas, ka pavasarī par zemāku cenu izdevies iegādāties vismaz pusi no apkurei nepieciešamajām granulām. Turklāt apdomīgais zemgalietis, pārejot no cietā kurināmā uz granulām, malkas apkures katlu nav demontējis. Modris Jansons: “Tagad, kamēr ārā temperatūra ir pozitīva, noteikti nekurināsim ar granulām. Samazināsim sadedzināto tonnu skaitu. Kādu malciņu vienmēr var atrast. Ābeļdārzā zarus zāģējām. Es gatavojos ziemai, šķūnītis ir līdz augšai pilns, tā kā varētu līdz jaunajam gadam iztikt ar malku vien.”

Cenas kafejnīcā gan netikšot paaugstinātas, jo ceļmalas krodziņā neiegriežoties tie turīgākie ļaudis. Arī Jelgavas uzņēmuma “Viktorija B”ēdināšanas kompleksa vadītāja Sandra Blūmane teic, ka cenas paaugstināt vairs nevarot, noteikti nemēģināšot arī dārgākos produktus aizstāt ar ko lētāku. “Negribētos likt kotletēs vairāk maizes nekā gaļas. Uz to mēs godīgi sakot neesam gatavi. Varbūt putru vairāk tirgosim vai sautējumu ar baklažāniem. Sortimentu varbūt var pamainīt.”

Sandra Blūmane stāsta, ka jau kovida laikā ir saskaitījuši visas izmaksas un optimizējuši visu, ko vien var. Šovasar atteikušies arī no atsevišķās gāzes apkures un pieslēgušies pilsētas apkurei, un vairāk optimizēt īsti neesot uz ko. Pagaidām gan apmeklētāju netrūkstot, bet bažas raisot ziemas mēneši. “Domāju, ka cilvēki saņems savus rēķinus par oktobri. Kas novembrī būs, nezinu, cerēsim, ka mājās gatavota sviestmaize mūsu kotleti neizkonkurēs un ka vēl cilvēki nāks un kaut ko pirks. Paldies dievam ir silts oktobris, optimisms cilvēkos ir saglabājies, bet, kas būs uz priekšu, ir ļoti grūti prognozēt.”

Abu uzrunāto ēdināšanas uzņēmumu saimnieki ir vienisprātis, ka palīdzēt pārdzīvot šo laiku var tikai ekonomija. Tā kā jostas jau savilktas cieši jo cieši, palīdzēt var tikai veiksme un cerība, ka jaunā valdība tomēr lems par samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.


Foto: Freepik