Negūst atbalstu par auto konfiscēšanu pārkāpējiem

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību par būtisku ātruma pārsniegšanu un braukšanu reibumā, būtu jākonfiscē transportlīdzeklis, kā tas esot, piemēram, Dānijā, uzskata ģenerālprokurors Juris Stukāns. Saeimā šis priekšlikums jau ticis apspriests, bet atbalstu nav saņēmis, jo atduras pret auto īpašniekiem – līzingu kompānijām. Dānijā šāda sistēma darbojās pusgadu.

Lai gan Latvijā redzami uzlabojumi satiksmes drošības jomā, tomēr pēdējā laikā situācija ar daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem būtiski pasliktinājusies. Satiksmes eksperts no Dānijas stāsta, tur, piemēram, lai cīnītos ar autovadītājiem, kuri ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, turpat uz vietas konfiscē auto. “Tas ir relatīvi jauns ieviesums, šobrīd jau ir konfiscētas 500 vai 600 automašīnas. Dienas beigās var teikt, ka šie cilvēki apdraud līdzcilvēkus, kas ir uz ielām. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, kas traģiski cietuši ceļu satiksmes negadījumos, diemžēl ir jāsaka - negadījumi notiek ar jauniem cilvēkiem, dažkārt arī narkotisko vielu ietekmē,” saka Lase Šelde, satiksmes eksperts no Dānijas.

Bezatbildīgo autovadītāju soda metodi ieviesa pirms vairāk nekā pusgada, tāpēc vēl nav datu, kas apstiprinātu pozitīvo efektu. Taču tas dod pozitīvu pienesumu, stāsta eksperts. “Lielākās diskusijas šobrīd ir ar līzinga kompānijām, jo autovadītājiem tehniski šie auto nepieder, bet kārtības sargi auto tāpat atņem. Tas šķiet skarbi, bet šobrīd ir diskusija, kam gulstas šī atbildība. Vai kompānijām, kuras piešķir līzingu, vajag būt uzmanīgākām un izvērtēt, kam transportlīdzeklis tiek piešķirts,” saka Lase Šelde.

Par Dānijā ieviesto soda veidu diskutēts arī Latvijā, bet viss apstājies pie juridiska rakstura problēmām, piebilst satiksmes ministrs. “Es domāju - tas nebūs ātri izlemjams jautājums, jo no otras puses ir personas tiesības uz īpašumu. Daudzi mūsu vadītāji brauc ar līzingā esošām mašīnām, citas personas īpašumā. Gaidām ģenerālprokurora priekšlikumu, ko varēs diskutēt ceļu satiksmes domnīcā, gan arī pēc tam Saeimā,” pauž Tālis Linkaits, satiksmes ministrs.

Nupat valdībā apstiprināts ceļu satiksmes drošības plāns līdz 2027. gadam, nākamajos sešos gados iecerēts par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo cilvēku skaitu. “Apstiprinājām sešu gadu plānu ceļu satiksmes drošībai, kur ietverti daudzi mazi soļi attiecībā uz agresīviem šoferiem, tā tomēr ir iekšlietu un policijas kompetence: veidot reidus, izķert agresīvus šoferus, izmantot jaunas tehnoloģijas, ar droniem seko līdzi kustībai uz ceļa,” saka Tālis Linkaits.

Neviens fotoradars un automātiskā ierīce nevar uzlabot drošību uz autoceļiem. Produktīvāk būtu, ja ceļu satiksmi biežāk uzraudzītu un kontrolētu policija. “Daudz vienkāršāk un efektīvāk panākt lielāku kontroli uz ceļiem, atgriezt policijas darbiniekus lielākā skaitā, jo šobrīd mana ieskatā problēma, ka likumdošana nosaka daudzus ietekmēšanas veidus, gan sodu punktu sistēmu, naudas sodi, bet tagad iztrūkst kontrole, kas varētu pieķert tos autovadītājus,” uzskata Oskars Irbītis, autosatiksmes eksperts.

Piemēram, Vācijā uz autobāņiem aizdomīgus autovadītājus noķerot ātri. Kārtības sargi ierodas trīs minūšu laikā, piebilst satiksmes eksperts. Kā liecina visas pasaules pieredze, tad tikai monitorēšana un klātbūtne garantē rezultātu.



Foto: Freepik