Neļauj izvietot ceļa zīmes lībiešu valodā

 “Nekādu lībiešu nav” - tā savu mākslas darbu iesāk lībiešu dzejnieks, mākslinieks un pētnieks Valts Ernštreits, minot dažādas situācijas, kad tieši tā viņš arī sajuties. Arī zīmes, kas jau šobrīd varētu atrasties uz ceļiem, viņš izvietojis brīvdabas instalācijā netālu no Miķeļtorņa. Nosaukumi lībiešu valodā ir nosvītroti, jo atsevišķi ierēdņi uzskata, ka nekādu lībiešu nav. “Tas nav jautājums tikai par to, ka lībiešiem vajag, lai būtu zīmes lībiešu valodā. Tas ir arī par to, lai lībiešu krasts būtu redzams. Arī tam apmeklētājam, kas uz turieni atbrauc. Tiem 60 000 cilvēku, kas ierodas katru gadu Kolkas ragā apskatīt. Lai viņiem aizķertos, parādītos kaut kāda interese par kaut ko vairāk – ne tikai par dabu, bet arī par to, kas šeit ir bijis,” stāsta Valts Ernštreits, lībiešu dzejnieks, mākslinieks un pētnieks.

Ventspils un Talsu novados bija paredzēts izvietot ap 30 ceļa zīmju, un Valts Ernštreits rēķina, ka tas izmaksātu līdz 12 000 eiro. Ziemeļkurzemes pašvaldības to bija gatavas darīt par saviem līdzekļiem, taču “Latvijas Valsts ceļi” nesaskaņoja. “Manuprāt, nu jau ir laiks daudz relaksētāk sākt attiekties (un to arī parāda tas Vēsturisko zemju likums), brīvāk attiekties pret novadiem, pret reģionālajām identitātēm, pret reģionālajām valodas īpatnībām, jo tā ir bagātība. Tas nevienu neapdraud. Tas, ka būs zīme, kur blakus latviešu valodai arī Latvijas otrās pamattautas valoda, tas neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu,” saka Valts Ernštreits.

Valsts valodas likums patiešām ļauj izmantot lībiešu valodu, taču Valsts valodas centrs skaidro, ka likums ir vispārīgs, ir vēl vairāki speciālie likumi, noteikumi, kas paredz detalizētākus nosacījumus. Tāpēc arī Uzņēmumu reģistrs Valtam Ernštreitam atteicis biedrības nosaukuma reģistrēšanu lībiešu valodā. “Ministru kabineta noteikumi, kas regulē detalizētāk šo te nosaukumu veidošanu precizē, ka administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Un, visticamāk, tas ir tādu praktisku iemeslu dēļ, lai varētu spēt pierakstīt šo te nosaukumu dažādās sistēmās,” pauž Madara Rēķe, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja p.i..

Tieši tāpat ir arī ceļa norāžu gadījumā – likums ļauj, bet atbilstošie Ministru kabineta noteikumi to neparedz. “Ņemot vērā, ka neviens normatīvais akts nenosaka, kas ir lībiešu krasta teritorija, nav definētas robežas, tāpēc arī „Latvijas Valsts ceļi” nevar uzņemties un noteikt, kas tad ietilpst un kas neietilpst šajā teritorijā. Līdz ar to iniciatīva un atbildība būtu jāuzņemas pašvaldībām – tām, kuras jūtas piederīgas šai lībiešu krasta teritorijai,” saka Anna Kononova, VSIA „Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja.

Jāsāk nevis ar vienu lībiešu valodu, bet jāizstrādā sistēma visai teritorijai kopumā, lai nesāktos vēlme katra valodai vai dialektam pieprasīt zīmes - tā uzskata Satiksmes ministrija, iesaka Ziemeļkurzemes pašvaldībām uzstādīt brūnās krāsas zīmes „Lībiešu krasts”. “Attiecībā uz pašiem ciemiem, es pieņemu, ka pašām pašvaldībām attiecīgajos lībiešu ciemos vai to teritoriju sākumā nav nekādu problēmu arī citā veidolā uzlikt lībiešu valodā šos uzrakstus. Arī tādējādi atveidojot un cilvēkiem darot zināmu, ka šīs ir lībiešu sākotnējās apdzīvotās vietas,” stāsta Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors.


Foto: livones.net