Pērn pieņemtais Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz, ka no 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta. Pagaidām skolas programmai piesakās brīvprātīgi, tāpēc ir iespēja pedagogus sagatavot pakāpeniski, tomēr jau šobrīd jūtams, ka instruktoru trūkst. Jaunsardzes centrā bažījas, ka tas varētu būt klupšanas akmens veiksmīgai likuma ieviešanai dzīvē, tāpēc joprojām aicina cilvēkus izvēlēties šo profesiju.
“Protams, viņam ir jābūt tādam stingram, lai nevar palaisties, saprotošam un labam, lai ir prieks iet tai aizsardzībā,” tā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma 3.kursa audzēkne Elīna Evija īsi raksturo, kādu vēlas valsts aizsardzības mācības skolotāju, jo tāds ir viņu skolotājs Henrijs Liepājnieks. Viņš ir profesionālā dienesta karavīrs, piedalījies arī divās starptautiskās miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā. Par instruktoru strādājis daudzus gadus, bet ar jauniešiem aizsardzības mācībā – trīs.
“Jāapgūst 72 stundu pedagoģiskais kurss, manā gadījumā Liepājas Augstskolā, šobrīd mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai varētu pasniegts valsts aizsardzības mācībā, vēl bija papildu kursi speciālajā apmācībā,” atzīst Henrijs Liepājnieks, Jaunsardzes instruktors, skolotājs.
Savukārt Mārtiņa Brizgas ceļš uz valsts aizsardzības mācības skolotāja un Jaunsardzes instruktora darbu bijis citādāks. Viņš 17 gadus Rīgā strādājis galdniecībā par CNC operatoru, bet vēlējies ko dzīvē pamainīt un atgriezies dzimtajā Skrundas pusē. Sācis darboties Zemessardzē, tur arī bijis piedāvājums apgūt nepieciešamo, lai kļūtu arī par skolotāju. “Tas ir aktīvs dzīves veids, ar jauniešiem nevar nevienā mirklī atslābt, pašam joprojām ir interesanti, katru dienu kaut kas pamainās, piemēram, laikapstākļi, pats kustībā visu laiku.”
Valsts aizsardzības mācība kā pilotprojekts tika ieviesta 14 skolās 2018. gadā. Patlaban kā izvēles interešu izglītības priekšmetu to pasniedz 99 ar nepilniem 6000 skolēniem. Katru gadu to skaits pieaug, skolām brīvprātīgi piesakoties. Tā pakāpeniski tiek sagatavoti arī skolotāji. Šobrīd tie ir 120. Tomēr līdz 2024. gadam, kad valsts aizsardzības mācība būs obligāta vidējās izglītības programmās, vēl tāls ceļš ejams, atzīst Jaunsardzes centrā. “No Jaunsardzes centra puses tas klupšanas akmens ir jaunsargu instruktori, jo, lai aptvertu visas vidējās iestādes, kur ir nedaudz vairāk par 30 000 jauniešu, mums ir nepieciešami aptuveni 300 jaunsargu instruktoru. Tas nozīmē, ka mums katru gadu jārekrutē 50 jauni jaunsargu instruktori, papildus tiem, kuri personāla mainības dēļ pārtrauc darba attiecības. Tātad - katru gadu mums nepieciešami 50-65 jauni jaunsargu instruktori,” saka Aivis Mirbahs, Jaunsardzes centra direktors.
Šis nav pirmais gads, kad Jaunsardzes centrs aicina cilvēkus kļūt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem, uzsverot, ka viss izglītības process ir apmaksāts. Turklāt nav svarīgi, ka iepriekšējā izglītība vai nodarbošanās nav bijusi saistīta ar militāro jomu.
