Rēzeknes novadā pēc seguma atjaunošanas valsts nozīmes autoceļam tā piegulošo zemju īpašnieki ir neapmierināti ar izbūvētajām ceļa nobrauktuvēm, kas esot šaurākas par iepriekšējām. Īpaši tas skar lopkopjus un zemniekus, kuriem jāspēj izmanevrēt pa šīm nobrauktuvēm ar lauktehniku. Lai no saimniecības nokļūtu uz lielā ceļa, zemniekiem nākas braukt pat pa apsētajiem tīrumiem.
Juris Garda Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā saimnieko jau astoņus gadus – viņam ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, kur tiek audzētas arī piena gotiņas. Gar Jura saimniecību ved valsts nozīmes ceļš ar grants segumu, kuram pagājušajā vasarā veikts ilgi gaidītais remonts. Taču līdztekus priekam par salaboto ceļu nācis arī sarūgtinājums par pārveidotajām iebrauktuvēm uz tīrumiem un pļavām, gan saimniecības ēkām.
Pārbūvētās iebrauktuves platums, ko diendienā nākas izmantot, ir vien aptuveni četri metri 50 centimetri. Ja ar vieglo automašīnu to šķērsot ir viegli, tad ar saimniecības tehniku braukšana tai pāri ir izaicinājumu pilna vai teju neiespējama pat pieredzējušiem šoferiem. “Graudus sēju. Braucu pa saviem sētajiem zālājiem. Tagad sāksies ruļļu vadāšana, ziemai sagatavot, salikt tos ruļļus, jāved no tīrumiem. Es pat nezinu, kā es to darīšu, jo te nav reāli man iebraukt vispār ar piekabēm,” skaidro Juris Garda.
Ar līdzīgām problēmām nākas saskarties arī netālu esošajā piemājas saimniecībā “Avoti”, kurā tiek audzētas aitas, liellopi un piena gotiņas. “Parasti lielā mašīna iebrauca, lopus savāca, bet nu jāved līdz ceļam tie lielie buļļi vai govis. Arī diezgan problemātiski. Neviens neko, protams, nav atteicis. Nav! Bet, nu, jāuzklausa cilvēku domas – kur jūs skatījāties, kāpēc jūs tur nerīkojāties tajā laikā, kad to ceļu taisīja?” saka Veneranda Senkāne, piemājas saimniecības “Avoti” saimniece.
Ziņas par nepiemēroti izbūvētiem ceļiem un nobrauktuvēm regulāri saņem arī biedrībā “Zemnieku saeima”. Kā atklāj tās pārstāvis Mārtiņš Trons, rast risinājumu šādos gadījumos līdz šim izdevies reti. Svarīgs būtu ciešāks kontakts starp ceļu uzturētājiem un ceļu piegulošo platību īpašniekiem. “Mums arvien vairāk nāksies iemācīties braukt pa šaurākiem lauku ceļiem un samainīties tādās kā kabatās, bet tajā pašā laikā, es domāju, ja mēs ieguldām miljonus ceļu rekonstrukcijās, renovācijās, nu, tomēr tiem cilvēkiem, kas projektē, kas būvē, ir jāsaprot reālās arī iedzīvotāju, uzņēmēju vēlmes.”
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” sniedza mums rakstisku atbildi norādot, ka pērn, veicot ceļa seguma atjaunošanu, ceļa un nobrauktuvju parametri izbūvēti atbilstoši projektā noteiktajiem nosacījumiem. Turpretī, ja piegulošo zemju īpašniekiem nepieciešams mainīt nobrauktuvju parametrus, būvdarbi viņiem jāveic par saviem līdzekļiem, saskaņojot tos ar “Latvijas Valsts ceļiem”.
