Kamēr ik gadu tūkstošiem tonnu riepu tiek izmestas mežos un grāvjos, riepu pārstrādes uzņēmumi Tukumā un Jaunjelgavā savu darbību beiguši riepu trūkuma dēļ. Šāda situācija izveidojusies, jo neesot sakārtota riepu apsaimniekošanas sistēma, kas ļautu finansējumam sekot riepām.
Vietā, kur Tukumā pirms 2,5 gadiem tika atklāta mehāniskā riepu pārstrādes rūpnīca, kas gadā solīja granulās pārstrādāt 10 000 tonnu riepu, šodien valda klusums. Uzņēmumā skaidro, ka riepas var pārstrādāt, ja tām līdzi seko nauda. Diemžēl nesakārto likumu dēļ,10 000 tonnu riepu gadā, kam līdzi sekotu finansējums, neesot izdevies saņemt, tāpēc līnija slēgta. “Diemžēl Latvijā joprojām viena trešdaļa līdz pusei tirgus ir pelēka, kur nauda par apsaimniekošanu, savākšanu un pārstrādi netiek samaksāta. Mēs pa diviem gadiem esam pārstrādājuši tikai 10 000 tonnas, ar šādiem apjomiem atpelnīt līniju nevarēja,” saka Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Tas, ka riepu savākšanas sistēma nav sakārtota, uzņēmumam bija zināms jau sen, bet pie tā esot strādāts un bijusi cerība. Tagad gan tā krietni izplēnējusi. “Zinot to, cik gausi mainās likumdošana un visi regulējumi un normatīvie akti, ātrāk par trīs gadiem es tiešām neredzu, ka Latvijā varētu mūsu vai kāda cita rūpnīca atvērties,” saka Jānis Aizbalts.
Šī paša iemesla dēļ pagājušā gadā riepu pārstrādi pārtraucis arī uzņēmums “VVV Recycling”, kas riepas pārstrādāja Jaunjelgavā. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijā Tīna Lūse, vadītāja, skaidro, ka risinājumi esot divi, bet abi prasa grozījumus normatīvajos aktos. “Attiecībā uz automašīnām šobrīd regulējums paredz to, ka tiek maksāts viens dabas resursu nodoklis par visu transporta līdzekli, ne cents no nomaksātā nodokļa nenonāk līdz riepu pārstrādātājiem.”
Tāpat riepu apsaimniekošanas sistēmā būtu jāiekļauj arī “auto kapsētas”, kas pašreiz nav izdarīts. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija ReTV stāsta, ka neesot jau gluži tā, ka nekas netiekot darīts, tomēr optimismam pamata neesot. “Šobrīd ir divi normatīvo aktu grozījumi procesā, kas daļēji risina šos jautājumus, kas attiecas uz riepām uz transporta līdzekļiem, bet nu jau kādus vairākus mēnešus tie ir iesprūduši gaiteņos.”
Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, grozījumi likumā par abas resursu nodokli neesot tikuši iekļauti šā gada budžetā, tāpēc tos pabeigšot tikai nākamgad. Kamēr riepu apsaimniekošanas sistēma klibo teju ar abām kājām, neapzinīgu cilvēku izmestās riepas papildina grāvjus, krūmus un ceļmalas. To izjūtot arī pašvaldības komunālais dienests. Jau šā gada pāris nedēļās savāktas ap 60 neatbilstošā vietā izmestas riepas, bet 2021. gadā tādu esot bijis vairāk nekā 20 tonnas, kas Tukuma novada nodokļu maksātājiem izmaksājis gandrīz četrus tūkstošus eiro. “Sākumā riepu apjoms publiskajā telpā samazinājās, bet tā problēma ilgtermiņā jau nebija atrisināta,” norāda Ģirts Ruģelis, Tukuma novada pašvaldības Komunālā dienesta vadītājs.
Pašreiz apmēram 2000 tonnu riepu gadā mehāniski pārstrādā tikai kāds uzņēmums Līgatnē.
