Nevajag salīdzināt kāpostus ar zeķubiksēm. IZM un LIZDA viedokļi joprojām atšķirīgi

Vairāki tūkstoši skolotāju šodien pulcējās protesta akcijā pie Ministru kabineta, jo uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais slodžu sabalansēšanas projekts pretēji solītajam samazinās pedagogu atalgojumu, bet darba apjomu palielinās. Izglītības un zinātnes ministre, kā arī Ministru prezidente gan uzskata, ka visi iepriekšējie solījumi tikuši izpildīti, bet šis piedāvājums jāturpinot apspriest, piesaistot arī pašvaldības. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pagājušā gada maijā, bet IZM un LIZDA viedokļi joprojām ir atšķirīgi.

Vairāki tūkstoši skolotāju no visas Latvijas šorīt atkal mēroja ceļu uz galvaspilsētu, lai piketā paustu savu attieksmi pret IZM piedāvāto slodžu sabalansēšanas modeli un prasītu atbildību ministrijai par slikti paveikto uzdevumu. Pedagogi aplēsuši, ka pie piedāvātā modeļa jāstrādā būšot vairāk stundu, par to saņemot mazāku atalgojumu. Rīgas 89. vidusskolas skolotāja Natālija Ņekrasova: “No sākuma mums bija 21 stunda. Tagad ir 36 stundas, bet IZM piedāvā 40 stundas, bet alga nesanāks lielāka. Mazāka būs par aptuveni 200 eiro, tāpēc ka tur koeficents ir nepareizi saskaitīts. Es nevarēšu tā precīzi paskaidrot, bet sanāk, ka mēs strādāsim vairāk, bet saņemsim mazāk.”

Olaines 1. vidusskolas sākumskolas skolotāja Silvija Silāre: “Sākumskolā nav iespējams nostrādāt tās 26-30 stundas, jo bērni nedrīkst vairāk. Ko darīt? Mums ir padsmit stundas. Skolotājs ar visu savu sirdi un dvēseli strādā par pliku paldies, sēž mājās līdz diviem naktī par velti. Es kaut kā neesmu pamanījusi, kā sākumskola tiks pielīdzināta šīm ļoti lielajām reformām.”

Skolā jau tagad trūkst pedagogu, tāpēc palikušajiem jāstrādā līdz spēka izsīkumam. Izglītības un zinātnes ministre vienmēr teikusi, ka skolotājam ir jābūt daudz lielākam atalgojumam un mirklim atpūtai, bet līdz ar jauno projektu, viņuprāt, visus labos solījumus aizpūtis vējš.

LIZDA pārstāve Dace Caune: “Es domāju, ka problēma ir tā, ka IZM ir sapratusi, šādā veidā balansējot slodzi, pietrūkst skolotāju. Tas ir viens, vajadzēs krietni daudz papildus miljonus, lai visiem nodrošinātu šo atalgojumu, ko, sākot savu ministres darbu, viņa apsolīja skolotājiem.”

Pie piketētājiem atnākusi arī izglītības un zinātnes ministre. Pēc ilgstošas saukšanas Čakša dodas arī pie mikrofona, norādot, ka joprojām ir pārliecināta, ka pakāpeniski pedagogu atalgojums sasniegšot 2500 eiro. Iemeslu piketam viņa neredzot, jo piedāvājums slodžu balansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tikšot apmaksāta katra darba stunda – neatkarīgi no slodzes. “Mēs runājam par to, ka, ejot prom no pārregulācijas, atdodam direktoram iespēju veidot savu akadēmisko komandu, nosakot, ka katram skolotājam mācību stundu skaits var būt ļoti atšķirīgs, bet ļoti precīzi ieliekot, kāda ir minimālā proporcija starp mācību stundu un mācību stundu saistītajiem pienākumiem. Ļoti grūti to brīžiem ir izskaidrot, tieši tādēļ mēs esam izveidojuši slodžu kalkulatoru.”

Čakša arī norādīja, ka nevajagot salīdzināt kāpostus ar zeķubiksēm, tāpēc esot mainīta metodika, kurā āboli tiekot salīdzināti ar āboliem, tādējādi izpelnoties piketētāju ūjināšanu un svilpšanu. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga: “Mēs ļoti ceram, ka mums būs iespēja cieņpilni un profesionāli runāt pie sarunu galda, vēl šodien panākt kompromisus.”

Pie pedagogiem iznāca arī Ministru prezidente Evika Siliņa, kura atzina, ka pedagogu slodžu aprēķināšana esot sarežģīta un grūti izskaidrojama. Visi solījumi attiecībā uz atalgojuma palielināšanu izpildīti, bet slodžu balansēšana esot projekts, pie kura darbs jāturpina, iesaistot arī pašvaldības. “Es domāju, ka ir jāspēj sarunāties. Mēs līdz šim sarunājāmies ultimātos. Es ultimātos nerunāšu. Es esmu gatava dialogam, iedziļināties, uzklausīt, bet ultimātiem es nepadošos.”

Dialogs šodien gan īsti neizdevās, jo Ministru kabinetā šodien LIZDA pārstāvjus negaidīja. Savukārt Čakša sociālajā kontā “X” aicinājusi uz dialogu šo pēcpusdien.