“Facebook” kāda sieviete dalījās ar problēmu – pie Rubenes, kur atļautais ātrums ir 70km/h, ir grūti pārvietoties ar velosipēdu.
Eksperimenta nolūkā pamēģinājām nobraukt šo ceļa posmu no Vaidavas pagrieziena līdz ātruma radaram. Secinājām, ka bīstamāk ir tad, kad garām paiet kravas automašīna. Braucamā daļa aiz līnijas ir ļoti šaura. Ja būtu nepieciešams glābties, tad īsti to nevarētu izdarīt, jo blakus ir norobežošanas borts. Sajūta, ka esi iespiests. Kad atjaunoja šo ceļu, malu varēja pie reizes platāku uztaisīt. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns gan atzīst, ka tas situāciju drošāku nepadarītu.
Pārvietoties pa pretējo joslu? Vismaz redzi, ja mašīna brauc virsū. Vai vispār drīkst pārvietoties pa pretējo pusi? Valsts policijas pārstāve Kristīne Boževniece saka: “Tas ir ceļu satiksmes noteikuma pārkāpums, jo velosipēda vadītājam ir ļoti labi jāzina. Noteikti, ka ceļu policija vai kāda cita ekipāža – pašvaldības policija – apturētu. Runājot par sodīšanu, no sākuma ir preventīvais darbs – izrunāšanās. Saprast, kāpēc braucam pa pretējo joslu. Iemesli var būt dažādi.”
Viena no galvenajām problēmām ir autovadītāju kultūra Latvijā. Ja autovadītājs kaut reizi ir braucis pa šāda veida šoseju ar velosipēdu, viņš zina, cik sarežģītā bīstamā situācijā atrodas. Un tad, kad brauc pie stūres un blakus brauc kāds riteņbraucējs, apdzen ar lielāku loku, respektējot viņu. Savukārt tie, kas vienmēr ir braukuši pie automašīnas stūres, arī turpinās braukt tāpat. Pie pašas malas, pie paša riteņbraucēja. Tālivaldis Vectirāns: “Atbildīgie politiķi nevēlas dzirdēt, ka jāvirza tas, ka nav labi pārsniegt ātrumu par 10km/h. Nevis tikai ar 20km/h sodīt. Situācija ir tāda, ka mums ir labāk cilvēkus pasargāt. Jā, nav ērti gan gājēju, gan no velosipēdu viedokļa, bet labāk neveidot slazdu, kurā iedzenam velobraucēju. Labāk ir uzzreiz veidot brauktuvi brauktuves joslas platumā, tad paliek nomale. Lai velosipēdisti brauc pa to! Pēc iespējas tālāk no automašīnu plūsmas. Tas ir slikti no veloorganizēšanas, bet esošie ceļi tādi ir.”
Satiksmes ministrija ir izstradājusi valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot gājēju un velosipēdistu interesēm.
Statistika lieciena, ka pērnajā gadā ceļu satiksmes negadījumos tika iesaistīti vairāk nekā 516 velobraucēji. Savukārt šogad līdz šim – 317. Braucam prātīgi un neļaujam augt statistikai!
