Paši gādā malku, paši kurina – šāda sistēma jau pārdesmit gadu ir vairākās daudzdzīvokļu mājās Nīkrāces pagasta Dzeldā. Māju iedzīvotāji atzīst: tas ir lētāk, bet prasa arī disciplīnu – ievērot kurināšanas grafiku un laicīgi sagādāt sausu malku. Ja kādam tas kādreiz neizdodas, problēmas tiekot novērstas un jāsalst neesot. 

Ir kādas 15 minūtes pirms septiņiem no rīta. Pēdējais darbs, kas vēl jāizdara pirms kurināšanas maiņas nodošanas nākamajam kaimiņam, apkures katls jāiztīra no pelniem. 

Atbildību par siltumu Ziedu ielas trešajā namā pārņēmis Ivo Puškarevs. Viņam ēkas pagrabā iekārtotajā kurtuvē jāiegriežas ik pa stundai un jāpiemet malka. Mājas iedzīvotāji vienojušies, ka martā vairs visu diennakti nekurinās, dežūra ir līdz vieniem naktī. “Tad, kad jāstrādā, tad ir jāmainās. Lai tiktu uz darbu, ar citu samainās, nokurinās manā vietā. Es viņa vietā nokurinu.” 

Nīkrāces pagasta Dzeldas centrā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, celtas pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Tad visām bijusi centralizēta malkas apkure. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mājas apsildītas ar gāzi, tomēr iedzīvotājiem šis apkures veids bijis par dārgu, krājušies parādi. Mēģināts pat kurināt katru dzīvokli atsevišķi, tomēr drošības apsvērumu dēļ tas pārtraukts un katras mājas iedzīvotāji vienojušies malku gādāt paši un kurināt paši. Šāda sistēma darbojas jau kādus 20 gadus. Ziedu ielas 3 iedzīvotāja Ilona Rītiņa: “Katrā mājā ir mājas vecākais, kurš sagatavo grafiku, apkures grafiku. Nav tik rožaini, kā liekas, varbūt ir cilvēki, kas mums tiešām atved tikai sezonā. Tā ir zaļa, slapja malka. Ir cits, kurš izdomā, ka šodien negrib kurināt, mēģina izmukt no savas kurināšanas reizes, bet ir tā, ka mājas vecākais, mājas iedzīvotāji, kaimiņi… ejam, runājam, vedam pie tā saprāta, tomēr mēs visi esam vienotā mājā.”

Malku gādā katra dzīvokļa saimnieks atbilstoši sava dzīvokļa lielumam, katrā ēkā apjoms atšķiras, piemēram, Ziedu ielā 3 vienistabas dzīvoklim – tie ir seši kubikmetri, bet četristabu – 15 kubikmetru gadā. Katrs malku iegūst citādi – kādam ir mežs, kāds izmantojis iespēju pēc mežistrādes to iegūt “Latvijas valsts mežos”, bet ir arī iedzīvotāji, kuri pēc atbalsta vēršas sociālajā dienestā. 

Ozolu ielas 2 mājas vecākais Jānis Šķieris: “Katlu māju mēs turam zem atslēgas, vienkārši cilvēks, kas kurina, nes atbildību par iekārtām, par sūkņiem.”

Lai malka būtu sausāka pirms kurināšanas, tā pagrabā no āra tiek ievesta jau dienu iepriekš, kāds izmanto arī savu personīgo pagrabu. tad malka žūst līdzās ziemai sagatavotajiem krājumiem.