Ar dalītām emocijām šodien atsākušās klātienes mācības skolās visu klašu skolēniem. Lai arī vecāki, skolēni un skolu pārstāvji pauž prieku par atkalredzēšanos skolas telpās, joprojām Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Pastāv bažas, ka līdz ar klātienes mācībām tie tikai augs.
Automašīnu rindas, skolēnu drūzmēšanās pie ieejas durvīm - rosība pie skolas un skolas gaiteņos ir atsākusies. Dažs to pat salīdzina ar pirmo septembrī. ReTV uzrunātie Laurenču sākumskolas vecāki, lai ar pauž prieku par klātienes mācībām, tomēr ar šaubām gan raugās - uz cik ilgu laiku? “Ņemot vērā ciparus, es domāju, ka ilgi nebūs. Ko tad mammas darīs? Tāpat turpinās kā šos divus gadus, dzīvos kopā ar bērniem, nestrādās, jo kādam viņi ir jāpieskata,” saka Margita, siguldiete.
“Forši, bērnam vajag socializēties, iet, draudzēties, runāties. Mājās jau vienam otram jau pamaz vietas, vajag iet ārā un klasītē,” pauž Marika, siguldiete.
“Es ļoti ceru, ka šis būs pēdējais 1. septembris. Labs teiciens - cerība mirst pēdējā. Es ļoti ceru, ka šīs mācības būs līdz beigām, bet laiki ir tādi, kādi tie ir, mēs neviens nezinām, kā būs,” pauž Ilze, siguldiete.
Ienākot skolas telpās, skolēniem obligāti jālieto ir sejas maskas, arī mācību stundās, jāpārbauda temperatūra.
Sestās klases skolniece Felicita norāda, ka lielākais izaicinājums šorīt bijis piecelties, lai laikus uz pulksten 8.00 ierastos skolā. “Cēlos kādas trīs, četras minūtes pirms stundas sākuma. Septiņos kaut kādos piecēlos, lai sagatavotos,” pauž Felicita, Laurenču pamatskolas skolniece.
Latviešu valodas skolotāja Annija ar piektās klases skolēniem šodien pirmo reizi satikusies klātienē pēc vairāku mēnešu darba “Zoom” platformā. “Man prieks, ka lielākoties arī skolēni teju 90% grib strādāt klātienē, ir pozitīvi noskaņoti darbam,” pauž Annija Diedrika, Laurenču pamatskolas sākumskolas un matemātikas skolotāja.
Ne tikai Annija, bet arī citi uzrunātie skolas pārstāvji un vecāki atzīst, lai ar klātienes mācības atsākušās, nenoteiktība par nākotni pastāv. “Nebūt nav droša. Kādā formātā būs mācības. Tas kaut kādā ziņā norūda skolēnus, bet rada arī tādu papildus iekšējo trauksmi,” saka Annija Diedrika.
Kā lielāko izaicinājumu skolām šobrīd Siguldas domes priekšsēdētāja vietniece izglītības darbā min tieši ēdināšanas nodrošināšanu, ievērojot drošības prasības. “Tā, lai pēc iespējas mazāk tur notiktu šī te plūsmu krustošanās, jo nebūs droši vien normāli, ka bērni sāks pusdienot tūlīt pēc brokastīm, jo patiesībā arī normatīvi nepieļauj pusdienošanu ātrāku pulksten 11.00,” saka Līga Sausiņa, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece.
“Drošības pasākumu jomā no gada sākuma nekas īsti nav mainījies. Viens, kas noteikti jāņem vērā, ir regulārā testēšana, kas visiem skolēniem notiek. Pedagogi tagad uz šo brīdi praktiski visi ir vakcinējušies. Regulāra un ilgstoša telpu vēdināšana. Dodoties uz skolu, var rast kādu citu risinājumu, lai nav jābrauc ar sabiedrisko transportu. Tāpat jāseko līdzi, lai skolēni skolās atrastos savas klases burbulī, lai nekrustotos, lai viņi arī starpbrīžos nepulcētos, mēģinātu skolā padomāt par to, kā šīs plūsmas nodalīt,” saka Jānis Aizpors, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis.
“Lielajās skolās dala, piemēram, bērnus grupās, piesaista interešu izglītības pedagogus, kuru šobrīd nevar strādāt, vadīt nodarbības interešu izglītībā. Tos ņem tagad pa dienu. Lai viņi palīdzētu kā skolotāju palīgi. Reāli šajā brīdī, kā jau es teicu, tā ir tāda elastīga pieeja, kurai visu laiku ir jāmēģina vingrot līdz,” pauž Līga Sausiņa.
Lai ar lielākā daļa ReTV uzrunāto pauž atbalstu mācībām klātienē, joprojām aktuāls ir jautājums, vai tās bija jāuzsāk laikā, kad saslimstības rādītāji joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropā. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns ReTV norāda, ka jau sākotnēji politiskā vienošanās bija par klātienes mācību nepārtraukšanu. “Bet kopumā sistēmā mēģina sniegt papildu atbalstu un drošības sajūtu, kas prasa nedaudz, protams, administratīvā resursa. Bet ir tā vērts,” pauž Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents.
Šonedēļ skolās tiek uzsākta Covid-19 ātro antigēna paštestu izmantošana. Tos plānots ieviest pakāpeniski. Un plānots, ka skolēniem pirmais paštests būs jāveic 17.novembrī.
