No jūras aļģēm Liepājā mēģina ražot biogāzi

Biogāze no jūras aļģēm – šāds eksperiments jau aptuveni gadu notiek Liepājas Universitātē (LiepU), izmantojot pilsētas pludmalē brīvi pieejamās, regulāri lielā apjomā izskalotās sārtaļģes. Viens no augstskolas pedagogiem tagad iesniedzis projektu Eiropas Savienības fondu naudas piesaistei, lai sadarbībā ar uzņēmējiem biogāzi sāktu ražot rūpnieciskos apmēros.

Vairāki desmiti tūkstoši eiro - apmēram tik daudz līdzekļu ik vasaru tērē Liepājas pašvaldība, lai savāktu pludmalē izskalotās un atpūtniekiem traucējošās aļģes, kas kā nederīgi atkritumi vēlāk tiek sastumti kaudzēs pie Dienvidu mola. LiepU pasniedzējs Uldis Žaimis nolēmis, ka aļģes var izmantot lietderīgāk. Viņa vadībā studenti no tām mēģina radīt papīru, augu mēslojumu, kā arī biogāzi. Pētījumi par biogāzes ieguvi no aļģēm Latvijā veikti jau agrāk, taču LiepU lepojas, ka izdevies atklāt, kuras piedevas jeb fermenti divkāršo biogāzes apmērus. “Sākumā eksperiments tika veikts ar salmiem, lai uzlabotu biogāzes daudzumu, bet tas nebija īsti piemēroti, jo salmi satur daudz celulozes,” saka Laura Ernsone, LiepU studente.

Pētījumu gaitā aļģēm klāt liktas arī ābolu mizas, citi bioloģiski atkritumi, kas veicina pūšanas procesu. Tagad noskaidrotas gan nepieciešamās sastāvdaļas, gan proporcijas, lai no eksperimenta pārietu uz biogāzes ražošanu. LiepU Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta direktors Uldis Žaimis: “Esam iesnieguši projekta pieteikumu procesa tehnoloģijas izstrādei. Šis process tiks balstīts uz mākslīgā intelekta iespējām. Sākumā tas notiks zinātniskā līmenī četru litru reaktoros, pēc tam - 30 litru, tad 2,5 tonnu reaktorā, kas ir Liepājas Universitātes rīcībā. Pēc tam mērogošana pie komersanta. Tur ir runa par tūkstošiem tonnu.”

Šobrīd pētījumus finansē LiepU, bet, lai uzsāktu biogāzes rūpniecisku ražošanu, Uldis Žaimis cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu aptuveni viena miljona eiro apmērā. Ieinteresēti iespējamās sadarbības partneri esot gan Latvijā, gan Dānijā. Pēc Latvijas Biogāzes asociācijas datiem, šobrīd Latvijā strādā 39 biogāzes stacijas, kas šo produktu iegūst no sadzīves un lauksaimniecības atkritumiem vai kūtsmēsliem, taču no aļģēm tas vēl nenotiek. Biogāzi var izmantot siltumenerģijas, elektroenerģijas vai biodegvielas ražošanā, un, lai gan asociācija vēlas lielāku atbalstu no valsts puses, tās vadība uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas nosprausto zaļo kursu, uzņēmējdarbībai šajā jomā ir nākotne.

Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš saka: “Ja grib ienākt, tad ir īstais brīdis. Ir uzņēmumi, kas grib attīstīt biogāzi. Mēs videi draudzīgā veidā caur aprites ekonomiku utilizējam piesārņojumu, attīrām jūru, sakārtojam piekrasti.”

Vai LiepU izstrādātajam projektam piešķirs Eiropas finansējumu, būs zināms februāra beigās.

Foto: Freepik