Liela daļa iedzīvotāju, kuriem mājās ir kaķis vai suns, nemaz nezina, ka atsevišķās pašvaldībās ir jāmaksā nodeva par mājdzīvnieku. Sods par tās nemaksāšanu ir pat līdz pieciem tūkstošiem eiro, tomēr šobrīd nav vienota kontroles mehānisma, lai apzinātu nodevas nemaksātājus.
Pašvaldību nodeva par mājdzīvnieku turēšanu ir robežās no trīs līdz pat 12 eiro, paredzot arī atlaides, piemēram, pensionāriem vai invalīdiem. Daļa to iekasē tikai par suņiem vai mājdzīvniekiem, kas dzīvo tikai dzīvokļos. Piemēram, Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka par suņa turēšanu daudzdzīvokļu mājā Ogrē un novada pagastos jāmaksā viens eiro mēnesī, savukārt par kaķi - 0.70 centi. Lai ar uzrunātie mājdzīvnieku īpašnieki norāda, ka par šādu nodevu zina vai ir dzirdējuši un, kā apgalvo, arī maksājot, tomēr vien retais var precīzi pateikt, cik liela tā ir.
ReTV uzrunātie pašvaldību pārstāvji skaidro - noteikumi ir, bet maksājums ir katra cilvēka godaprāts. Daļa pašvaldību pat no šādas nodevas atteikušās, jo neesot kontroles mehānisma. Piemēram, Jēkabpils novadā nodevu maksā pēc 2015. gadā izveidota saraksta. “Ir godprātīgie, kas, piemēram, iegādājas, ir nākuši paši pie manis un samaksā nodevu,” atzīst Ilze Akilova, Jēkabpils novada pašvaldības pārstāve.
“Ir diezgan daudz tādu jautājumu, kas varbūt nav skaidri. Un pašvaldībai arī uzraudzīt to izsekojamību, pie kā mēs strādājam, lai uzlabotu iespēju kontrolēt un sekot līdzi suņu nodevas samaksai, salāgojot to kaut kādā veidā ar valsts reģistru,” pauž Dace Liepniece, Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāve.
Šobrīd šāds mehānisks ir Rīgas pilsētā, kur pašvaldība redz, ka pēc Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēti pilsētā aptuveni 46 tūkstoši suņu, bet nodevu maksā vien puse. Un arī nodevas ieņēmumi gadu no gada nemainās. “Bet pārējie suņu īpašnieki, es pieņemu pieņēmuma formā, redzot, ka šī kontrole, kurš suņu īpašnieks ir samaksājis vai nav samaksājis suņu nodevu, nerosina viņam maksāt šo nodevu,” saka Renārs Grīnbergs, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis.
Līdz ar to arī ieņēmumi no nodevas pašvaldības budžetā ir salīdzinoši nelieli. Tie tiekot tērēti infrastruktūras uzturēšanai - patversmēm, specializētajiem suņu laukumiem vai atkritumu urnām. “Mūsu mājā ir suņi gandrīz tikpat, cik cilvēku. Smilšu kaste bērniem tā ir apmīļota suņiem. Nu, ir tādi saimnieki, kas savāc aiz sava suņa, bet...” saka Valentīna, ogrēniete.
Vienotu risinājumu pašvaldības šajā jautājumā nesaredz. Lai ar Ministru kabineta noteikumi paredz obligātu mājdzīvnieka čipošanu, līdzīgi kā ar nodevu, dienaskārtībā joprojām aktuāls ir jautājums par četrkājainā drauga saimnieka godaprātu dzīvnieku čipot un datus ievadīt vienotajā valsts reģistrā.
