Nogurums pēc darba un neizgulēšanās ir vēl viens būtisks risks un iemesls ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī Latvijā pieņemts, ka autovadītāju apliecību nedrīkst izsniegt cilvēkiem ar miega apnoju, tomēr praksē tiesības var iegūt arī cilvēki ar miegainības problēmām, norāda ceļu satiksmes drošības speciālisti.
Cilvēki ar hroniskiem miega traucējumiem līdz pat sešas reizes biežāk izraisa autoavārijas. Pirms četriem gadiem CSDD pieņēma lēmumu neizsniegt autovadītāju apliecības cilvēkiem ar miega apnoju, taču par daudziem šādiem gadījumiem nemaz nav zināms.
Gandrīz katrs šoferis ir iemidzis pie stūres, tā secināts Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas pirms diviem gadiem veiktā pētījumā. Lai iegūtu autovadītāju apliecību, nepieciešama medicīniskā izziņa, bet ģimenes ārsti bez speciāliem izmeklējumiem nevar konstatēt miega traucējumus.
Juris Svaža, anesteziologs, miega speciālists: “Miega apnojas ārstēšanu apmaksā valsts 80% apmērā, bet nav apmaksāta diagnostika, tāpēc tā ir privātu struktūru rokās. Valsts to neapmaksā, līdz ar to šoferu komisijas nestrādā. Ārsti dod izziņas visiem šoferiem, nepārbaudot, respektīvi, visi nav jāparbauda. Jāpārbauda ir riska grupa – pusmūža cilvēki ar lieko svaru, ar asinspiedienu, ar diabētu.”
Ieva Bērziņa, Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas pārstāve: “Katrs trešais autovadītājs atzīst, ka gada laikā ir piedzīvojis sekundes miegu. Iedomājaties, cik tas ir bīstami ceļu satiksmē. Trešdaļa autovadītāji aptaujās parādījuši, ka viņi hroniski neizguļas. Tātad regulāri nedēļas laikā guļ mazāk par septiņām stundām. Katram astotajam vadītājam ir augsts iemigšanas risks un 40% šoferu, kuriem ir augsts iemigšanas risks, viņi saka, ka patiesībā viņi var braukt. Ar viņiem viss ir kārtībā.”
Cilvēkam neizguļoties, mazinās loģiskā domāšana un reaģēšanas ātrums. Miega speciālists norāda - autovadītājiem ar miega traucējumiem jāvēršas pie speciālistiem, lai uz autoceļiem neapdraudētu citus šoferus.
