Šobrīd Salacgrīvā šajā vietā dun tehnika - tiek veikti urbumi un ņemti grunts paraugi 25 metru dziļumā. Pēc aptuveni sešiem gadiem tur būs dzelzceļš. Ģeotehniskā izpēte noris daudzviet Latvijā. Kopā - 15 novados. Tā kā tas ir laikietilpīgs process, tas noslēgsies aptuveni pēc gada.

Pēteris Birzgalis, SIA “Vides Konsultāciju Biroja” komercdirektors, stāsta, ka zemē tiek iedzīts metru garš stienis, taču pēc tam tiek skrūvēts nākamais. Tiek pausts, ka tas tiek dauzīts ar speciālu 63,9 kg āmuru, kā arī tiek skaitīts, ar cik sitieniem iesists konkrētā stieņa garums. "Un pēc tam šo sitienu skaitu dala uz konkrētiem intervāliem, var izrēķināt, kāda ir grunts pretestība,” piebilsts.

Reizē ar zemes ieguves darbiem, teritoriju pārskata arī sapieri – ir jāpārbauda, vai teritorijā zem zemes nav nesprāguši lādiņi un bīstamas vielas.  Jānis Daudze, SIA “EOD” pārstāvis , pauž, ka posmā, kurā tiek strādāts šobrīd, nekas atrasts nav. Viss darbs esot vēl priekšā.

Teritorijā notikušo karu un kauju dēļ bīstamie lādiņi var atrasties jebkur, tamdēļ pārbaudes ir apjomīgas – piebilst Jānis Daudze. Viņš stāsta, ka citās vietās sprādzienbīstamais piesārņojums var būt intensīvāks.

Nesprāguši lādiņi visbiežāk tiekot atrasti aptuveni 50 centimetru dziļumā, bet trūdainās un purvainās vietās tas ir vairāk nekā metrs. Tehnisko darbu veicēji norāda – dažās pētniecības vietās nav iespējams piebraukt, tamdēļ smago tehniku nākas nest ar rokām. Tiek iegūti arī zemes paraugi, kas pēcāk nogādāti laboratorijās, lai noskaidrotu zemes nestspēju.

Jāpiebilst, laboratorijās secinātais tiek nodots inženieru kompānijām jeb projektētājiem ārzemēs. Arī Salacgrīvā iegūtie dati ļaus inženieriem izvēlēties labāko tehnisko risinājumu būvniecībai.

Kompānijas “INECO” ģeologs Spānijā Israel Gonzalez stāsta, ka ir svarīgi veikt ģeotehnisko izpēti, jo sliedes šķērsošot upīti. Viņš bilst, ka ir svarīgi saprast, kāda būs trases uzvedība un izturība, ja tā atradīsies uz augsnes.

Ģeotehniķi un projekta virzītāji ReTV Ziņām vēl uzsver– šis ir ļoti būtisks etaps dzelzceļa projektam, lai pēc pāris gadiem Baltijas valstis šķērsotu gandrīz 900 kilometru garas sliedes un vilciens, kas trauktos ar vairāk nekā 200 kilometru stundā lielu ātrumu.

Jāpiebilst, izpētes darbi “Rail Baltica”  projektā Latvijā sākās pirms sešiem gadiem, bet kopējās tā izmaksas ir gandrīz seši miljardi eiro. Paredzēts, ka pirmais vilciens pa sliedēm dosies 2026. gadā.