Noslēgusies vēsturiskās spēlfilmas “ Zeme, kas dzied” uzņemšana. Filma stāsta par pirmajiem dziedāšanas svētkiem. Iemesliem un grūtībām ar ko nācās saskarties latviešu biedrībai organizējot pirmos Dziesmu svētkus un to nozīmi Latvijas vēsturē.

Pēc vairāk nekā divu gadu darba kinopilsētiņā “Cinevilla” tiek uzņemta pēdējā aina vēsturiskajai spēlfilmai”Zeme, kas dzied “. Viena no kinopilsētiņas telpām pārtapusi par latviešu biedrības namu, kurā tiek uzņemta dziesmu svētku atklāšanas epizode.

Kā stāsta filmas režisors un scenārija autors Māris Martinsons, īpaši iedvesmojošas bijušas atklāšanas uzrunas: “Pirmo reiz tika ienests Līgo karogs. Karogs bez kura nav iedomājami dziedāšanas svētki un Dziesmu svētki tagad, un tā bija pirmā reize, kad tika izpildīta Baumaņu Kārļa dziesma “Dievs, svētī Latviju” kā dziesma nevis kā himna. Tas ir ļoti nozīmīgi ne tikai mūsu filmas stāstu kontekstā, bet arī visas Latvijas vēstures kontekstā.”

Savukārt scenārija līdzautors Dainis Īvāns norāda: “Manuprāt šis laiks, un arī šī filma ir par to, ka mums daudz ko vajag darīt pašiem nevis gaidīt. Pirmos dziedāšanas svētkus neviens neatbalstīja, neviens nefinansēja. Gluži otrādi, tika likti visi iespējamie šķēršļi.”

Filmas galveno varoņu atveidotāji ReTV stāsta, ka filmas uzņemšanas pēdējo dienu gaidījuši ar divejādām sajūtām. No vienas puses esot prieks, ka varēs atbrīvoties no līmes smaržas, bet no otras puses, žēl, ka jāšķiras no tēla. Riharda Tomsona lomas atveidotājs, aktieris Andris Bulis par savu atveidoto personāžu stāsta: “Cilvēks kurš pēdējo divu gadu laikā manā manā dzīvē ir ienesis daudz vielas pārdomām, ko spēj cilvēks tajā vecumā un tajos apstākļos.”

Tikmēr Jāņa Fridriha Baumaņa lomas atveidotājs, aktieris Ainārs Ančevskis teic: “Tā situācija ir tāda ļoti paradoksāla kāpēc šie pirmi dziedāšanas svētki vispār ir.. jo finansiālais stāvoklis biedrības namā nav tas labākais, un tāpēc rodas ideja par tiem dziedāšanas svētkiem, bet šodien arī valsts finansiālais stāvoklis nav tas labākais. Vai Dziesmu svētki to glābs? Es domāju, ka jā, jo tā kopā būšana…Tajā laikā viņi nopelnīja ar Dziesmu svētkiem, bet mēs esam cik miljonus ieguldījuši.”

Šajā filmas epizodē piedalās arī 500 masu skatu dalībnieku, kuriem visu dienu jāpavada 19. gadsimta stila biezajos tērpos un zāles šaurībā. Tomēr tas nav iemesls, lai saskumtu, tā saka masu skatu dalībnieks Andris no Līgatnes: “Es pat nenojautu, ka agrāk meitenes šitā ģērbjoties var izskatīties tik satriecoši skaisti, tikai mani diemžēl saģērba tik ļoti prasti, ka neatstāju labu iespaidu, bet nu visumā nekāda vaina, forši.”

Filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrāde sākotnēji bija paredzēta, sagaidot dziesmu svētku 150. gadskārtu, tomēr tagad režisors cer, ka skatītāju vērtējumam tā tiks nodota sagaidot latvijas dzimšanas dienu. Lai tas notiktu gan vēl esot nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu montāžai un pēcapstrādei. Līdztekus filmai top arī Daiņa Īvāna un Māra Martinsona kopīgi rakstītais romāns.