Noteikti bišu stropu pārvietošanas ierobežojumi

Šopavasar laika apstākļi nelutina ne cilvēkus, ne bites, tomēr, kā stāsta bitenieki, vismaz sevi ar pārtiku tās spējot nodrošināt.

Zemnieku saimniecības “Lievaicēni” īpašnieks Artūrs Grudovskis saka: “Ir kaut kādi mirkļi, kad ir bezvēja laiks un plus 18 grādi. Bites spēj izskriet. Mitrums ir labs, nektāraugi ir ļoti labi, un bites spēj sevi nodrošināt. Nav tā, ka pašlaik būtu savākts medus priekš biškopjiem, bet priekš sevis viņas savāc pietiekoši daudz un ir labā kondīcijā.”

Maijā, kad viens aiz otra uzzied gan rapšu lauki, gan nektārs rodams pļavu ziedos un augļkokos, bitēm sākas lielākais darba laiks. Lai nodrošinātu pietiekami daudz nektāraugu, daudzi bišu dravu saimnieki izved bites ganībās. Biškopības biedrībā aplēsts, ka pārvietotas tiekot apmēram puse no visām bitēm.

Līdz ar augļu koku ziedēšanas sākumu, bišu pārvietošana gan aizliegta uz pagastiem, kur konstatēta bīstamā augļu koku infekcija - bakteriālā iedega. Tāpat bišu stropus arī aizliegts izvest no vietām, kur konstatēti slimības perēkļi.

Valsts augu aizsardzības dienests Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele pauž: “Protams, visbīstamāk ir, ja bišu stropus tieši no paša perēkļa izved ārā, jo uz bišu kājiņām var saglabāties tās baktērijas, viņas var pārnest tālāk uz veseliem kokiem, uz vietām, kur bakteriālā iedega nav konstatēta.”

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: “Tālāk jau tur ziedēs vasaras rapsis, griķi, virši un citi nektāraugi, un uz tiem varēs vest, bet līdz tam, jā, tas varētu radīt zaudējumus tieši lielajiem, intensīvajiem biškopjiem, kuri izmanto dažādos ienesuma avotus un intensīvi pārvadā savas bišu saimes.”

Auces puses bitenieks, kura saimniecībā ir ap 300 bišu stropu, stāsta, ka saprot augļkopjus, tomēr bišu mājsēde, viņaprāt, īsti nespējot ierobežot bakteriālās iedegas izplatīšanos, jo bites lielus attālumus veic arī, piemēram, spietojot. Tāpat tās nepazīst arī robežas ar kaimiņu pagastiem.

“Ja biškopji paspēja izvest bites pirms ābeļu ziedēšanas, lai nepārnēsātu šo slimību, tad ir viss kārtībā. Ja kāds nepaspēja, tad tās ir lielākas problēmas. Bet es arī nesaprotu, kas varētu šo situāciju kontrolēt, kā tas tiks ievērots. Es domāju, ka tas viss balstīsies uz biškopju godaprātu, jo vasaras novietnes nav nekur jāreģistrē,” pauž Artūrs Grudovskis.

Bakteriālā iedega ir augļu kokiem bīstama infekcijas slimība, ar ko var inficēties ābeles, bumbieres, pīlādži, klintenes, cidonijas, korintes, vilkābeles un vēl daži augi. Latvijā tā pirmoreiz konstatēta 2007. gadā Jelgavas novadā. Šogad bišu pārvietošanas ierobežojumi attiecas jau uz piecpadsmit pagastiem vienpadsmit novados. Ierobežojumi beidzas divas nedēļas pēc saimniekaugu noziedēšanas. Zemgalē tas šogad varētu būt ap Jāņiem.


Foto: FreePik