Šovasar gandrīz 30 skolas Latvijā piedzīvo reorganizāciju vai likvidāciju. Daudziem skolēniem līdz ar to savā skolā šis bija pēdējais mācību gads. Kopumā gan vēlēšanu gadā pašvaldības nav bijušas naskas uz neērto lēmumu pieņemšanu skolu tīkla sakārtošanai - vērtē Izglītības un zinātnes ministrija.
Septiņi 9. klases skolēni maijā atvadījās no lauku pamatskolas Rēzeknes novadā. Jaunstrūžānu pamatskola ir viena no piecām izglītības iestādēm Latvijā, kas šovasar tiek likvidēta. Arī skolas direktoram šomēnes aizrit pēdējās darba dienas. “Ir tādas divējādas sajūtas. Pirmā sajūta ir tā, ka mēs esam tie, kas piedzīvo šo reformu. Mēs to jau zinājām, nojautām. Mums šī situācija ir jāizdzīvo, ar to ir jāsamierinās. Jā, ir skumji,” atzīst Jaunstrūžānu pamatskolas direktors Ivars Igaunis.
Par to, ka skolu slēgs, vietējā ciemā baumo jau gadiem. Lēmumu, ka skolu likvidēs vai reorganizēs, Rēzeknes novadā pieņēma pagājušajā gadā. Tas radīja apmulsumu dažiem vecākiem, tāpēc savus pirmklasniekus viņi pierakstīja mācībām kaimiņskolā Dricānos. Tiesa, daudzi joprojām palika skolas patrioti.
Mamma un vecmamma Jaunstrūžānu pamatskolas absolventiem Ērika Mazure saka: “Man ir mazmeita šeit, un es esmu ļoti lepna. Man pat doma nebija vest viņu uz Dricāniem vai vēl kaut kur. Nu, kā - viss, viss šeit ir. Zāles izremontētas, skolas izremontētas. Es nezinu, kāpēc tas novads tā dara.”
“Šajā gadījumā tas ir skolēnu skaits, kas visnotaļ ir galvenais un noteicošais. Gan šīs apvienotās klases, gan klases, kur nebija skolēnu, tādas mums arī šobrīd ir,” pauž Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs.
Lai gan beigās pieņemts lēmums, ka Jaunstrūžānu pamatskola kā iestāde tiek likvidēta, skolas durvis netiks vērtas ciet. Šeit darbosies Dricānu vidusskolas filiāle, mācības nodrošinot no 1.-6. klasei. Tātad ieviests pirms pieciem gadiem līdz ar projekta “Skolu karte” publicēšanu uzsvērtais princips - tuvāk dzīvesvietai jāpaliek tikai sākumskolu posmiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece: “Mēs rēķinājāmies ar to, ka šis mācību gads nebūs tas, kad pašvaldības pieņems būtiskus lēmumus par skolu reorganizāciju. Kopumā pagājušajā mācību gadā lēmumus par reorganizāciju pieņēma 29 skolas.”
IZM prognozē, ka tieši nākamgad, kad jau būs iestrādājušās jauno novadu domes, skolu tīkla reorganizēšana notiks sekmīgāk. Vēlēšanu gadā daudzviet izpalikusi arī vidusskolu reorganizācija par pamatskolām, tomēr Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver, ka virzība uz šo pakāpju maiņu ir uzsākta.
Daudziem novadiem apvienojoties, būs jāapvieno Izglītības pārvaldes, tomēr neskaidrība paliek, kā sadarbosies tās valsts pilsētas, kurām apkārtējie novadi ir kā atsevišķas pašvaldības. Piemēram, Rēzeknes novadā šogad par bērnudārzu reorganizēta Audriņu pamatskola, un vairums bērnu devušies uz pilsētas skolām. Tas nozīmē, ka novada domei būs vairāk jāmaksā pilsētas domei savstarpējos norēķinos.
