Obligātā aizsardzības dienesta laikā varēs studēt, un arī darbs nebūs jāzaudē

Sabiedrībā plašu atbalsi izraisījis Aizsardzības ministrijas paziņojums par plāniem piecu gadu laikā pakāpeniski ieviest Valsts aizsardzības dienestu. Šī iecere, kas skar cilvēkus darbspējas vecumā, nav apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām. Aizsardzības ministrija tomēr sola zināmas garantijas.

No pilnīga atbalsta līdz neskaidrai nostājai un bažām – ReTV Ziņu dienesta aptaujāto cilvēku reakcija uz Aizsardzības ministrijas plāniem ieviest obligāto valsts aizsardzības dienestu ir ļoti atšķirīga. 

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norāda, ka dienēt vērēs, izvēloties vienu no četriem dažādiem dienesta veidiem, līdz ar to no studijām nebūs jāatsakās. Tiem, kuri dosies militārajā dienestā, nebūšot jāzaudē arī darbs. “Es salīdzinātu ar to, ka ir māmiņas vai tēti, kuri izvēlas aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā. Līdzīgi principā arī šeit – darba tiesiskās attiecības. Šī darba vieta, kamēr ir dienesta laiks, protams, tiks saglabāta.” 

Latvijas Darba devēju konfederācijā un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā ReTV noskaidroja, ka plāni par valsts aizsardzības dienestu ar sociālajiem partneriem neesot apspriesti. Tāpēc jautājumu un neskaidrību ir daudz. “Ņemot vērā, ka ir tikai tā informācija, kas ir publiski pieejama, pārlasot garantijas, ko piedāvā – 20 dienas gadā piecus gadus pēc kārtas ar 400 eiro atlīdzību. Es neredzu, ka uz šādiem nosacījumiem būtu tik daudz piekritēju, kas vēlētos iet nosacīti alternatīvajā dienestā,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Armands Augustāns.

Arodbiedrību pārstāvis arī prognozē, ka obligāta dienesta gadījumā varētu atsākties līdzīga situācija kā 90. gados: lai izvairītos no dienēšanas, daudzi simulēja slimības un tā panāca, ka tiek atbrīvoti no iesaukšanas. Aizsardzības ministrija gan akcentē, ka netiekot plānots masveidīgs pilnīgi visu 18 līdz 27 gadus veco jauniešu iesaukums. “Mēs rēķināmies, ka tuvākajos gados būs paredzēts pārejas periods, kura laikā nākamgad valsts aizsardzības dienestā, kas ir 11 mēneši, būs 1000 cilvēku, un mums ir plāns to audzēt līdz 6000 gadā, kas šo dienestu izietu,” norāda Baiba Bļodniece.

Darba devēju konfederācija ReTV Ziņām atzīst - šī ir aktualitāte, par kuru tieši šobrīd tiek spriests padomes sēdē. 

Jāatgādina, ka militārais dienests būtu 11 mēneši ar vienu brīvlaika mēnesi, šajā laikā saņemot 400 eiro mēnesī. Kā alternatīva būtu 20 dienas gadā Zemessardzes rindās, slēdzot līgumu uz pieciem gadiem. Vēl viens variants - iziet vada komandiera kursu augstskolā, bet ceturtā ir alternatīvā dienesta iespēja, piemēram, strādāt medicīnā vai sociālajā aprūpē. 


Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics (Aizsardzības ministrija)