Tieši pēc gada jebkurai mājsaimniecībai, kurā ir lokāla kanalizācijas sistēma un kurai ir iespēja pieslēgties pilsētas centrālajiem kanalizācijas tīkliem, obligāti būs jāpieslēdzas. Šajā gadā jābūt visām šīm mājsaimniecībām reģistrētām kā lokālas kanalizācijas lietotājām, taču no aptuveni 100 tūkstošiem saimniecību Latvijā to izdarījuši vien 30%.
Aija Buiķe ir ūdenssaimniecības uzņēmuma “Ogres komunikācijas” inženiere. Līdzīgi kā aizvadītais, arī šis gads sācies ar paziņojumu izvadāšanu, aicinot mājsaimniecības reģistrēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Lai arī tās bija jāreģistrē līdz aizvadītā gada beigām, viņas pašvaldībā to izdarījusi ir vien puse. “Mēs skatāmies tās ielas, kas nav iesniegušas. Mēs vēlreiz attiecīgi braucam. Ja pastkastīte, mēs tajā pastkastītē ieliekam,” stāsta Aija Buiķe, PA “Ogres komunikācijas” komunālinženiere.
“Ogres komunikācijas” vadītājs Artūrs Robežnieks ReTV norāda - veicot pārbaudes, nākas secināt, ka liela daļa no tām ir novecojušas. “Nav jau noslēpums, ka nelegālā veidā viņiem izsūknē šīs tvertnes. Šīs tvertnes neatbilst nekādiem noteikumiem.”
Valdības noteikumi paredz, ka pašvaldībām līdz 21. gada beigām bija jāizveido decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs. Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rakstiski ReTV skaidro, ka šobrīd vēl nav apkopota statistika par situāciju Latvijā. Savukārt, pēc Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas datiem, tās ir aptuveni 100 tūkstoši mājsaimniecību Latvijā. Pēc asociācijas biedru sniegtās informācijas, decentralizēto sistēmu reģistrējuši vien 25 līdz 30%.
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus: “Gana bieži mēs vēlamies dzīvot Rietumeiropā un pēc rietumu standartiem, bet tai pašā laikā domājam pēc austrumu standartiem, ka kāds jau par to mūsu vietā izdarīs.”
Kā uzsver Sandis Dejus, reģistra galvenais uzdevums ir apzināt, cik liels ir vides piesārņojums. “Ir arī tas, ko bieži vien neapzinās, ka tā ir ietekme ne tikai uz vidi, bet arī uz pašu īpašnieku, uz viņu īpašumu. Tur gruntsūdeņi, gruntsūdens kvalitāti, iespējams, uz viņu akas ūdens kvalitāti vai spices ūdens kvalitāti, tai skaitā ne tikai viņu, bet arī viņu kaimiņu,” stāsta Sandis Dejus.
Mājsaimniecībām, kurām ir iespēja pieslēgties pilsētas centrālajiem tīkliem, tas obligāti būs jāizdara līdz 2023. gada decembrim. Ogrē šāda iespēja ir 84% saimniecību. Pieslēgumu skaits ik gadu augot. Tas esot skaidrojams gan ar asenizācijas pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī ūdens kvalitāti.
Augstās pieslēgumu izmaksas esot viens no argumentiem, lai nepieslēgtos pilsētas tīkliem. Ogrēnietei Ilzei pieslēguma izmaksas sasniedza pat līdz tūkstoš eiro, bet ilgtermiņā tas esot tomēr izdevīgāk. “Tad, kad parēķināju nākotnes izmaksas, ir daudz izdevīgāk pieslēgties pa taisno pilsētas kanalizācijai, nekā izvest ar asenizatoriem.”
Veicot pārbaudes, pašvaldības aģentūra atklājusi arī vairāk nekā 30 nelegālos pieslēgumus. Kā ReTV skaidro nozares pārstāvji, šobrīd reģistra izveide ir atkarīga no katras pašvaldības rocības. Un aktuāls ir jautājums par kontroles mehānismiem. Piemēram, šobrīd atbildīgo personu iespējas pārbaudīt esot gana ierobežotas.
PA “Ogres komunikācijas” komunālinženiere Aija Buiķe: “Īpašumā iet tieši bez uzaicinājuma nedrīkst. Viņš mūs neaicina, mēs redzam, ka tur ir pārkāpums, tad nāk, protams, policijā palīgā.”
Pagaidām gan sodi par nereģistrētu kanalizācijas sistēmu vēl neesot uzlikti. Lai uzlabotu situāciju, iedzīvotājiem par saņemto asenizācijas pakalpojumu ir jāuzrāda čeks, kas ļauj arī monitorēt ne tikai mājsaimniecības, bet arī asenizatoru pakalpojumu sniedzējus.
