Droši vien nebūs daudz tādu autobraucēju, kas vēl ar vien tic Ziemassvētku vecītim, Zobu fejai un tam, ka Pinokio ir kaut kur starp mums. Taču gluži vai katram pieaugušajam iemirdzas acis un “ieslēdzas” mazs bērnelis, kurš akli tic pasākām. Un ja vēl pasaku meistars patrāpās tāds atraktīvs un visādi citādi simpātisks, tad dažs labs ir gatavs skriet aiz trejdeviņiem kalniem Sniegbaltītes rūķīšus meklēt. Šoreiz par pasakām!

Tikko no Vācijas, viens saimnieks, kurš kalpojis Dievam vietējā draudzē, un kopējais nobraukums desmit gadu laikā labi ja pāri par simts tūkstošiem kilometru. Maģiskais pārdevēju buramvārds, kas liek par skarbam puisim no mehāniskajām darbnīcām noticēt pasakai par Ansīti un Grietiņu! Bet pārdevējs taču teica!

Mēģināsim izsekot šai ķēdītei daudz maz loģiskā ceļā. Pieņemsim, ka piecpadsmit gadus vecam auto nobraukums ir 150 tūkstoši kilometru. Tātad viena gada laikā tie ir tikai 10 tūkstoši. Latvijas mājsaimniecei tas būtu ticami, taču ne tur, kur no mājām līdz darbam nereti braucami pat simts kilometri. Un tā katru dienu, vēl turp un atpakaļ. Nemaz nerunājot par ģimenes izbraucieniem brīvdienās un sievasmātes apmeklējumu pretējā Vācijas galā.

Ja runājam par automobili sākot no kompaktās klases, tad neviens vācietis tādu nepirks, lai dienā noripotu nepilnus 30 kilometrus. Tam domāta mazā klase vai sabiedriskais transports. Varam būt vairāk kā droši, ka te odometra rādījums ir koriģēts. Un labi, ja nedaudz. Daudz bēdīgāk ir tad, ja pa ceļam no Vācijas līdz Latvijai pazuduši kādi 200 tūkstoši kilometru. Un pat ne tik daudz tāpēc, ka viņi ir pazuduši, bet gan tādēļ, ka mēs to nezinām. Mēs drošu sirdi dodamies atvaļinājuma ceļojumā, jo pie 150 tūkstošiem nobrauktu kilometru taču vēl nekas nevar atgadīties! Taču turbīna, sajūgs, transmisija un visi citi mezgli ir pārliecināti, ka viņu mūžs pienācis likumsakarīgai izskaņai – gluži vai puse miljona nav nekāds nieks!

Lietotu automašīnu nobraukuma datu viltošana joprojām ir vispārpieņemta prakse. Lai arī pircēji kļūst aizvien uzmanīgāki pret krāpniecību auto tirgū, jaunajā carVertical veiktajā pētījumā novērojams, ka automobiļu iegāde ar “attītu” nobraukumu joprojām ir ļoti augsts risks.

Odometra rādījumu krāpniecība noved ne tikai pie paaugstinātām uzturēšanas izmaksām, bet arī būtiski samazinātu konkrētā spēkrata vērtību. Eiropas Parlamenta Izpētes dienests pētījumā lēš, ka gadā nobraukuma viltošanas dēļ tiek izkrāpti aptuveni 8,77 miljardi eiro. 

Automašīnu vēstures izpētes uzņēmums carVertical izskatīja 1,1 miljonu vēstures atskaišu, kas ģenerētas pēdējo 12 mēnešu laikā 24 valstīs – ASV un lielā daļā Eiropas.

Pētījumā atklāts, ka visvairāk viltoti nobraukuma dati luksusa klases Audi A8 sedana modelim. Kopumā no visiem pārbaudītajiem A8 modeļiem viltots nobraukums fiksēts 30,6 procentos gadījumu. Attiecīgi gandrīz katrs trešais Audi flagmaņa spēkrats var būt ar viltotu nobraukumu.

60 procentu auto modeļu, kuriem visbiežāk novērojams viltots nobraukums, ir tieši dārgas Vācijā ražotas automašīnas – Audi A7, BMW X5 un 7. sērija, kā arī Volkswagen Touareg. Minēto auto modeļu augstā vērtība, kuras dēļ ir potenciāls pēc lielāka peļņas procenta, tos padara par ideālu mērķi lietotu automašīnu nobraukuma viltotāju rokās.

Un ko vislabprātāk izvēlas Latvijas lietoto automobiļu pircējs? Droši vien zīlniece nebūs vajadzīga, jo tāpat labi saprotam, ka tie ir visi augstāk nosauktie un daži, kuri vēl tikai sekos. Visā pasaulē pazīstamais princips “jo jaunāks, jo labāks” Latvijā nedarbojas. Nu tā, ka nemaz nedarbojas, jo kas gan var būt labāks par gandrīz 20 gadus “svaigu” premium klases spēkratu?

“Attītu” automašīnu sarakstā novērojama arī raiba plejāde citu ražotāju veidoti modeļi. 2. vietā ierindojas Ford Mustang (25,7 % modeļu viltots nobraukums), Ford Fusion atrodas 10. vietā (22 % “attītu” auto), Volvo XC70 manāms 14. vietā (21,1 % gadījumu). Opel Insignia novērojams 19. vietā (19,5 % “attītu” auto).

Līdz šim lietotu automašīnu tirgū lielāko īpatsvaru ieņēma spēkrati ar iekšdedzes dzinēju. Attiecīgi, šie auto arī visvairāk cieš no nobraukuma viltošanas krāpniecības. Taču aizvien pieaugošais pieprasījums pēc dabai draudzīgākām mašīnām būtiski maina tirgu.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, secināms, ka motora tips nav labs indikators, pēc kā vērtēt, vai konkrētā spēkrata nobraukuma dati varētu būt viltoti. Lai arī dažiem modeļiem, kā, piemēram, BMW 7. sērijai, benzīna un dīzeļa degvielas motori tiks biežāk “attīti” nekā hibrīdauto, citiem modeļiem tas nav novērojams.

Piemēram, jaudīgajam “hibrīdam” Volkswagen Jetta ir krietni lielāks īpatsvars auto ar viltotu nobraukumu (27 %), nekā tās dīzeļa (24,1 %) vai benzīna versijām (22,4 %).

Pieaugošais skaits elektrisko spēkratu ar viltotiem odometra rādījumiem norāda uz tendenci, ka pircējiem, izvēloties jaunu auto, būtu jābūt uzmanīgākiem. Lai arī “attītu” elektroauto īpatsvars (13,4 %) ir zemāks par Eiropas vidējo rādījumu (15,6 %), atšķirība ir visai nebūtiska. Pie tam elektroauto, kuram ir viltots nobraukums, var novest pie iespaidīga remontdarbu rēķina.

Pētījuma rezultāti sevī ietver garu virkni Latvijā populāru un ne tik populāru automobiļu sarakstu. Turklāt šis noteikti nav vienīgais pētījums un arī citiem auto vēstures detektīviem ir ko pastāstīt.

Otrs Latvijā aktīvais auto vēstures pārbaudes avots AutoDNA arī apliecina, ka “tīteņu” netrūkst. Pagājušajā 2022. gadā autoDNA sagatavotajās automobiļa vēstures atskaitēs neatbilstības nobraukumā mērāmas 2,5 miljardu kilometru apmērā. Vidēji dienā ar šāda rakstura informāciju tiek pieprasīti 250 ieraksti. Naudas izteiksmē tie ir no dažiem simtiem līdz pat 6000 eiro: tieši tik daudz jūs varat zaudēt no automobiļa vērtības, pērkot automobili ar koriģētu odometru par vidēji uz katriem 50 000 vai 100 000 km “slēptā” nobraukuma rēķina.

AutoDNA analītiķi izanalizēja simtiem miljonu ierakstu par automašīnu patiesajiem nobraukumiem un noskaidroja, cik daudz jūs varētu zaudēt, ja iegādāsieties automobili ar koriģētu odometru robežās no 50 000 līdz 100 000 km. Visbiežāk tas tiek darīts ar visā Eiropā vienu no pieprasītākajiem modeļiem – Audi A6. Šajā gadījumā zaudējumi ir vairāk nekā 2100 eiro, ja odometra korekcija bijusi 50 000 km, 3100 eiro – ja šis skaitlis sasniedz 100 000 km. Salīdzinājumam varam pieminēt citu populāru pilsētas automobili Ford Fiesta, kur zaudējumi par 50 000 km, 100 000 km odometra korekciju ir mērāmi vidēji attiecīgi 400 un nedaudz virs 700 eiro.

Latvijā kopš 2017. gada ir spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka tām personām, kas tiks pieķertas apzinātā odometra korekcijas veikšanā un mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot administratīvo atbildību un naudas sodu. Tiesa – sods nav bargs, kas arī izskaidro, kādēļ joprojām šī krāpšanās ir tik izteikti plaši izplatīta. Fiziskajām personām naudas sods ir vien līdz 100 eiro, kamēr juridiskajām – desmitkārt lielāks jeb līdz 1000 eiro.

Kādu auto izvēlēties – to lemt katram no mums. Tomēr mēdz teikt, ka viena no vērtīgākajām lietām pasaulē ir informācija. Arī auto izvēles gadījumā informācija var paglābt no nepatīkamiem starpgadījumiem. Ja zinām patieso auto nobraukumu, tad jau laikus varam veikt nepieciešamo mezglu nomaiņu, kas noteikti izmaksās neskaitāmas reizes lētāk kā evakuators, ilgs laiks uz servisa pacēlāja. Atceramies, ka jebkura no ierindas izgājusi detaļa sev līdzi paraus vēl arī citas. 

Foto: Freepik