Trūkstošo pedagogu dēļ skolās nenotiek stundas un strādājošie skolotāji, kuri aizvieto, izdeg. Šobrīd trūkst aptuveni septiņi simt pasniedzēju, un šībrīža situācija jo īpaši saasinājusies pēc obligātās vakcinācijas. Plānots, ka decembrī tiks prezentēti dati par to, kāda ir situācija ar pedagogu vakancēm valstī, bet tikmēr skolās sekas redzamas jau šobrīd.
Ogres novada lielākajā skolā Ogres 1. vidusskolā no 166 pedagogiem šobrīd trūkst 11. Matemātikas un sākumskolas pedagogu vakances ir jau kopš vasaras. Joprojām notiek arī konkurss uz skolas direktora amatu. Bioloģijas skolotāja Irēna Grigale, kas šobrīd paralēli pilda arī direktora pienākumus, ar asarām acīs norāda, līdz ar obligāto vakcināciju, situācija kļuvusi vēl skaudrāka: “Tieši vakcinēšanās dēļ mums ir darba attiecības pārtraukuši seši kolēģi un divi kolēģi ir aizgājuši dīkstāvē, kuri it kā darba attiecības nav pārtraukuši, bet šajā likumiskajā kartībā trīs mēnešu laikā viņi varbūt var pārdomāt un atgriezties darbā.”
Šobrīd skolā nenotiek fizikas stundas. Skola risinājumu radusi no decembra, bet ne visām klašu grupām. Kā stāsta Irēna Grigale: “Ar Rīgas Tehniskās universitātes viena no mācībspēkiem, kura mums attālinātā veidā 11. un 12. klasei mācīs fiziku. Tas ir viens no risinājumiem pašlaik, jo 9. jāpabeidz skola un vidusskolēniem jākārto eksāmeni - 11. klasei - jau pēc fizikas pamatkursa. 8. klasēm mums ir viens fizikas skolotājs, kurš ar pirmdienu sāks strādāt. Tas nozīmē, ka mums pašlaik bez fizikas apmācības paliek 10. klases. Vecāki satraucas, bērni satraucas par to un jautā, kāpēc nenotiek fizika, kad notiks fizika. Protams, un es arī saprotu vecākus un vecāku satraukumu, kad iespējams, ka daži varbūt mainīs skolu tikai tāpēc, ka nenotiek tas fizika.''
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā ReTV norāda, situācija ar pedagogu trūkumu skolās ir dramatiska un nozare ir lielas krīzes priekšā: “Viens ir mantotās vakances līdz Covid periodam, un tad arī, protams, šis vakcinēšanās faktors ir ietekmējis. Un vēl būs sarežgītāks vakanču jautājums, ja ievērosim OECD ieteikumu par sabalansētu darba slodzes nodrošināšanu, kontakstundu skaita pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka mums būs vēl vairāk skolotāji vajadzīgi.”
Arī Ogres 1. vidusskolas direktorapienākumu izpildītāja teic: “Tas, kā saka, savienoto trauku princips, jo no vienas skolas kāds tām skolām rodas šī problēma, jo to jauno speciālistu īsti jau nav.”
Pēc arodbierības veiktās izglītības iestāžu direktoru aptaujas novembra vidū, kurā piedalījās puse no iestāžu vadītājiem, secināts, ka aktuālas ir 700 vakances. Iestādēs trūkst gan pedagogi un tehniskie darbinieki, kā arī medīcīnas personāls. Lielākā daļa direktoru - tie bija vairāk kā 90% no respondentiem, apstiprinājuši, ka pēdējo trīs gadu laikā ir novērojama vakanču problemātika.
Diemžēl darbu skolās daļa pedagogu pātrtaukuši arī darba pārslodzes un izdegšanas dēļ. Pēc arodbiedrības aizvadītajā gadā veiktā pētījuma teju katrs trešais no aptaujātajiem pedagogiem norādījis, ka, viņaprāt, cieš no profesionālās izdegšanas sindroma.
Arodbiedrības vadītāja atklāj, ka pat Rīgā un Pierīgā, lielajās pašvaldībās nelīdz pat vairs konkurētspējīga darba samaksa salīdzinājumā ar vidējo un zemāko darba algas likmi: “Nevar atrast vietā pedagogus, arī tehniskos darbiniekus, medicīnas personālu tieši nesabalansētas slodzes dēļ.”
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā ReTV informē, ka šobrīd notiek datu apkopojums par to, cik daudz pedagogu trūkst nozarē. Datus apkopo Latvijas pašvaldību savienība. Plānots, ka prezentācija par veikto pētījumu notiks 10. decembrī Rīgā.
