Ogres pašvaldība lauž līgumu ar sociālo uzņēmēju

Ogres novada pašvaldība atjaunojo vēsturisko ēku pilsētas centrā. 2019. gadā to bezatlīdzības lietošanā nodeva sociālajam uzņēmumam SIA “Burka.lv”, lai tiktu atvērta kafejnīca un radītas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Covid-19 ierobežojumu dēļ jau gadu kafejnīcas durvis apmeklētājiem ir slēgtas. Pašvaldība lēmusi līgumu ar uzņēmēju lauzt. 

“Diemžēl kafejnīca “Pie zelta liepas”, kas atrodas pilsētas centrā, bija vienīgā, kas bija slēgta visu ārkārtas situācijas laiku, lai gan cilvēki šeit centrā bija ļoti daudz. Arī šim uzņēmējam bija iespēja pielāgot savu darbību. Mēs redzējām, ka ir iespēja strādāt, ir iespēja īstenot sociālo uzņēmējdarbību. Tas nenotiek, mērķis nav sasniegts. Neizpildās mērķis, kāpēc viņam tās telpas tika nodotas,” saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.

“Bļoda.lv pārstāvis Edgars Smalkais skaidro, ka kafejnīcu nav vēris lielo izmaksu dēļ. “Uz pilnu jaudu es nevarētu strādāt. Ja es tagad sāku nodalīt, strādāt uz 50%, vai uz 30% labākā gadījumā, optimāli uz 30%, man jāņem, teiksim, cilvēks parastais, kas strādā. Tad būtu diskriminācija pret cilvēku ar īpašām vajadzībām. Ja es ņemtu cilvēku ar īpašām vajadzībām, tad man vienalga jāliek klāt cilvēks, kas uzrauga, palīdz un tā joprojām.”

Pašvaldības pārstāve uzsver - šajā gadījumā svarīgākais ir mērķis, ar kādu kafejnīca tika veidota. 

“Šīs telpas bezatlīdzības lietošanā nedod tāpat vien, tam ir nosacījums - nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām. Mērķis tam visam pāri ir sociālā uzņēmējdarbība,” uzsver Dana Bārbale.

Uzņēmums plāno tiesāties ar Ogres pašvaldību. Tikmēr dienas centra “Saime” klienti gaida iespēju, lai atsāktu darba gaitas, jo līdz šim kafejnīca pilsētā bija vienīgā oficiālā vieta, kur strādāt un saņemt atalgojumu.

Ogres pašvaldība šonedēļ izsludinājusi jaunu konkursu par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam. Savukārt sociālās uzņēmējdarbības asociāciju priecē fakts, ka līdzšinējā pieredze nav atturējusi Ogres pašvaldību turpināt darbu, kā arī meklēt veidus, kā attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un mazināt sociālo nevienlīdzību. 

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa: “Pašvaldība ir dubultieguvējs - pie viņiem veidojas uzņēmums, kurš pilnvērtīgi maksā nodokļus, gan arī veido darba vietas, kā arī risina kādu sociālo problēmu.”

Šobrīd Latvijā ir 172 sociālie uzņēmumi, kuros strādā nedaudz vairāk par 900 darbiniekiem. 


Foto: unsplash.com