Interaktīvajā kultūras maršrutā "Blokmāju stāsti" ar desmit videostāstu palīdzību tiek izstāstīta Olaines pilsētas vēsture un dažādu paaudžu atmiņu stāsti.
Olaines vēstures un mākslas muzeja direktore Liene Johansone pauž: “Tas bija kā atbildes trieciens Covid izraisītajām sekām, tam, ka muzejs tika slēgts apmeklētājiem. Mēs ļoti vēlējāmies turpināt izglītot savus apmeklētājus un cilvēkus, kas atbrauc uz Olaini.”
Pilsēta savu attīstību sākusi kā kūdras ieguves ciemats. Jauni rūpniecības objekti un dzīvojamās mājas Olainē visstraujāk tika būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Sākotnēji gan tie bijuši baraku tipa mitekļi.
Māris Ribickis, Olaines vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists, saka: “Pēc kūdras fabrikas direktora teiktā, bija skaidrs, ka līdz 2000. gadam visām barakām bija jābūt nojauktām un cilvēkiem bija jāsaņem dzīvokļi, bet tas bija 1987. gads. Barakas stāv joprojām, bet es uzskatu, ka tā ir tāds forša vēstures liecība.”
Pilsētas galveno apbūvi veido blokmājas. Tādu pilsētā esot ap simts. Vienā no tām, līdzās tagadējam pilsētas kanālam, pagājusi arī Māra Ribicka bērnība.
“Visi, kas šeit dzīvoja, pat īpaši nešķirojot vecumu, mēs bijām draugi, kopā izklaidējāmies, un arī, ja bija sataisītas nepatikšanas, kopā strēbām ārā. Izklaides bija standarts - kazaki-razbojņiki, paslēpes, un arī taisījām papīra kuģīšus un laidām kanālā. Dzīve šeit bija ļoti jautra, par kaut kādu sēdēšanu mājās nevarēja būt ne runas,” stāsta Māris Ribickis.
Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norāda, ka mazliet apskaužot tā laika arhitektus, kuriem bijusi tik unikāla iespēja projektēt priekš tik daudziem cilvēkiem. Uzskata, ka blokmāju dzīve varētu būt līdzīga ar Romas kolizeju. “No vienas puses cilvēki dzīvo ļoti tuvu viens otram, un viņi varbūt apnīk viens otram, sastrīdas, bet tā labā ziņa, ka vienmēr kāds būs ko redzējis, un tie blokmāju rajoni varbūt ir pat drošāki.”
Atšķirībā no izstādēm un ekspozīcijām, kultūras maršrutam ''Blokmāju stāsti'' beigu termiņš nav noteikts. Visticamāk, tas turpinās iepazīstināt ar Olaini un olainiešiem arī pēc pandēmijas beigām.
