Omikrons sāk pārņemt notekūdeņus un konkurē ar deltu

Latvijas lielāko pilsētu notekūdeņos jau decembra beigās skaidri iezīmējās omikrona klātbūtne. Zinātnieki šobrīd novēro abu vīrusu celmu - deltas un omikrona - savstarpēju konkurenci. Nu jau teju pusgadu pētnieki regulāri ievāc notekūdeņu paraugus, tieši šādi iespējams prognozēt slimības izplatību konkrētās Latvijas pilsētās, apsteidzot oficiālo statistiku.

Aizvadītajā nedēļā saslimstība ar kovidu Latvijā pieaugusi teju uz pusi, šobrīd esam aptuveni turpat, kur pērn oktobrī pirms “lokdauna”, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tikmēr zinātniekiem no Biomedicīnas pētījumu centra šāds scenārijs bija skaidrs jau janvāra sākumā. To pierādīja notekūdeņu paraugi 11 Latvijas pilsētās. Pētnieki ReTV Ziņām stāsta, ka jau tuvākajā laikā omikrons būs dominējošais vīrusa celms Latvijas sabiedrībā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis saka: “Valmierā viņš jau ir pārsniedzis pusi no kopējā daudzuma, līdzīga situācija arī Liepājā, arī daudzās citās pilsētās tendence pieaugt tiem, kas inficējās ar omikronu.”

Omikrona vīrusa paveids, pirmkārt, jau Latvijā ieceļoja ar avioreisu pasažieriem caur Rīgas lidostu. Taču, zinātniekuprāt, omikrons Latvijā strauji varētu būt ieradies arī no Igaunijas. “Kas bija prognozējams, jo kolēģi stāstīja, ka Tartu šis vīrusa paveids jau bija plaši izplatījies, kamēr Latvijā vēl bija maz šo gadījumu, dati arī parāda, ka Valmiera viena no pirmajām, kur dati uzlēca augšā,” norāda Dāvids Fridmanis.

Valmieras pilsētas notekūdeņi atklāj, ka šobrīd nav vērojams ļoti straujš saslimstības kāpums pilsētā, taču ievērojami ir pieaudzis tieši omikrona paveids ņemtajos paraugos. “Mēs nevaram spriest, cik procentuāli cilvēku inficējušies. Mēs redzam kopainu, kur šis paveids ir lielā daudzumā,” saka Dita Gudrā, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece.

Līdzīga situācija arī Liepājā. “Mēs lielā daudzumā redzam omikrona marķiermutācijas. Tas varbūt arī saistīts ar pierobežu, vīruss var izplatīties no blakus valsts,” pauž Dita Gudrā, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece.

Tikmēr vismazāk omikrona klātbūtne fiksēta notekūdeņos Ventspilī. “Mazāk kā 10% omikronam raksturīgo mutāciju. Tas loģiski, ja no ziemeļiem un dienvidiem nāk, tad Ventspils ir vistālāk,” pauž Dāvids Fridmanis.

Vidēji daudz omikrona celma klātbūtne fiksēta arī notekūdeņos Rīgā, tāpat arī Jūrmalā. Pamazām omikrons par dominējošo paveidu kļūst arī Daugavpilī un Rēzeknē. Kopā ar Biomedicīnas institūtu šajā pētījumā darbojas arī Rīgas Tehniskā universitāte un institūts “Bior”. Tas, uz ko norāda zinātnieki - šāds notekūdeņu monitorings spēj sniegt pietiekami precīzu priekšstatu par to, kas notiek kādā konkrētā reģionā. Iegūtie rezultāti var palīdzēt dažādām institūcijām pieņemt ātrāk lēmumus, kas saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu.

Foto: Freepik