Fiziskās iemaņas un ass prāts - tie ir galvenie nosacījumi veiksmīgam orientieristam. Sporta veids apvieno visu vecuma cilvēkus, katru nedēļu visā Latvijā norisinās seriāli, kuros aktīvākajiem ir iespēja sevi pierādīt orientēšanās sportā.

Pirmās orientēšanās sacensības Latvijā norisinājās pirms 86 gadiem, laika gaitā sportistu skaits saglabājies mazliet zem desmit tūkstošiem. Kā norāda Latvijas Orientēšanās federācijā, tad aktīvistu skaitu galvenokārt veido sportisti, kuri manto to no paaudzes paaudzē. “Mums ir daudz tādi, kas ir aktīvie sportisti, kas brauc uz lielajām sacensībām visās vecuma grupās. Mums ir no astoņu gadus vecu bērnu grupas, kas ir pirmie, kuriem oficiālas sacensības. Mums ir 80 un 85 gadu vecuma grupas. Orientēšanās vairs nav tikai skraidīšana pa mežiem  meklējot punktus. Šobrīd notiek pasaules čempionāts sprinta distancē, tur neviena meža nav tuvumā,” saka Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente Ildze Straume.

Tieši šogad Orientēšanās federācija sāk uzskaiti, cik vispār šī sporta veida entuziasti un regulāri sacensību apmeklētāju kopumā ir Latvijā. Ildze Straume: “Tādi, kas regulāri piedalās sacensībās, var teikt, ir ap diviem tūkstošiem. Tādi, kas nepiedalās oficiālajās sacensībās, bet iet uz orientēšanās seriāliem.”

Lielākais skrējēju un punktu meklētāju skaits ir iknedēļas seriālos, kuri norisinās visā Latvijā. Valmieras pusē liels dalībnieku skaits pulcējas mežā pie Brenguļiem - Zvejniekos. Astoņus mēnešus šeit katru ceturtdienu atbrauc vairāki desmiti orientēšanās entuziasti, vietējiem pievienojas arī viesi no Igaunijas. “Ir daži, kuri uztver to par sacensību, daži vienkārši vēlas izkustēties. Pirmās sacensības 1971. gadā, mums ir 51 gads,” norāda Andris Robalts, seriāla organizators.

Ļoti attīstīts orientēšanās sports ir Skandināvijas valstīs, piemēram, nesenās sacensībās Somijā tikai vien vīriešu grupā bija desmit tūkstoši dalībnieku, bet dāmu - tikpat. Orientēšanās sports ir pieejams visiem iedzīvotājiem, nepieciešams tikai atbilstošs apģērbs un var doties distancē.