Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana ir draudīgs simptoms, kas rada bažas par tiesu varas neatkarības un demokrātijas stāvokli Latvijā. Pie šāda secinājuma nonākuši kāda nule publicēta pētījuma autori. Kā viens no piemēriem tiesu varas neatkarības apdraudējumam minēta likumdevēja vilcināšanās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, kas valstij nosaka pienākumu vienlīdzīgi noregulēt visu ģimeņu, arī nelaulātu un viendzimuma pāru, tiesisko statusu. 

Kaut gan Valsts prezidents Egils Levits plašsaziņas līdzekļos paudis, ka līdz ar grozījumiem Darba likumā Satversmes tiesas spriedums formāli esot izpildīts, faktiski nelaulātu pāru tiesiskā aizsardzība joprojām netiek nodrošināta. Līdz ar to organizācijas, kas centušās panākt, lai valsts attieksme pret nelaulātiem ļaudīm, arī viendzimuma pāriem, kuri faktiski ir ģimene, būtu tāda pati kā pret laulātiem, ir atgriezušās sākumstāvoklī. “Mēs esam tiesiskā ziņā nulles punktā. Lai arī Levita kungs saka, ka Satversmes tiesas spriedums šaurākā izpratnē ir izpildīts, tomēr jāsaka, ka nedz šis spriedums, kas attiecas uz Darba likuma normu par bērna vecāka partnera atvaļinājumu, nedz arī otrs Satversmes tiesas spriedums, kas attiecas uz mantojuma jautājumiem, nav izpildīts, jo nav ņemts vērā viss spriedums kopumā,” saka organizācijas “Mozaīka” pārstāvis Kaspars Zālītis.

Vienlaikus organizācijas “Mozaīka” pārstāvis atzīst – par spīti Saeimas lēmumam, nevar teikt, ka nebūtu panākts vispār nekas; vērojamas izmaiņas sabiedrības attieksmē, un Administratīvās tiesas ceļā 29 nelaulāti pāri atzīti par ģimenēm, šiem cilvēkiem un viņu bērniem sniedzot tādas pašas iespējas kā laulātu pāru ģimenēm. Juriste Jūlija Jerņeva gan norāda, ka tiesāšanās katrā individuālajā gadījumā ir gara, ilgst vidēji sešus mēnešus, tāpēc vienots regulējums daudzējādā ziņā būtu dzīvi atvieglojošs. Organizācijas “Dzīvesbiedri” juriste Jūlija Jerņeva: “Mēs arī būtu atslogojuši administratīvās tiesas un būtu ļāvuši tiesām darīt citus darbus, kuros būtu ne tikai deklaratīva rakstura spriedumi, bet arī pēc būtības kaut kādus jautājumus viņi risinātu.” 

“Un tagad kāda situācija izveidojas: Latvijas likumdevējs nedod regulējumu, lai neatzītu viņus par ģimeni, bet šobrīd, kad tiesas viņus atzīst par ģimeni, patiesībā viņu ģimene tiek pielīdzināta laulībai, jo nav cita alternatīva regulējuma. Iegūst vairāk, nekā likumdevējs būtu gribējis dot,” saka bij. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Valsts prezidents Egils Levits izteicies, ka šāda regulējuma izveide ir Saeimas kompetencē un ka sabiedrībā par to diskusijas vēl turpināsies, taču organizācijā “Mozaīka” norāda – diskusijas bijušas jau 20 gadu garumā; beidzot vajadzīgs reāls risinājums. Lai līdz tam nonāktu, jānotiek sabiedrības izaugsmei, spriež tiesību eksperts Arvīds Dravnieks. “Tas drīzāk ir jautājums par to, vai mēs spējam pieņemt dažādību. Protams, ka dzīvot barā vai sabiedrībā, kas ir salīdzinoši vienveidīga un līdzīga pašam, ir šķietami drošāk. Bet mums tikai šķiet, ka mēs visi esam vienādi. Mēs esam dažādi.” 

 Savukārt Sanita Osipova norāda – šī un vēl vairāku Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana piesaistījusi citu Eiropas valstu tiesību ekspertu uzmanību. “Šis pētījums ir no Dublinas Universitātes. Salīdzinot ar Eiropas savienības noteiktajiem kritērijiem, Latvija šobrīd sāk parādīt pirmos simptomus, bet ļoti zīmīgus simptomus, ka tiesu varas neatkarība un tiesiska valsts Latvijas Republikā varētu būt apdraudēta.”

 Pētījumā norādīts, ka simptomi Latvijā atgādina norises Ungārijā un Polijā – valstīs, kurām Eiropas Savienības augstākajā līmenī izteikti aizrādījumi par cilvēku pamattiesību neievērošanu un demokrātijas lejupslīdi. 

Foto: Ieva Lūka/LETA