Pacelta samaksa par darbu vēlēšanu iecirkņos

Šodien sākās partiju pieteikšanās 14. Saeimas vēlēšanām. Paredzams, ka partiju skaits būs līdzīgs kā pirms četriem gadiem. Uztraukums par darbinieku skaitu vēlēšanu komisijās ir pirms katrām vēlēšanām. Šīs nav izņēmums. 

80 dienas pirms Saeimas vēlēšanām sākusies partiju deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana. Šodien to paveikušas divas partijas. Centrālo vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa saka: 13 kandidātu saraksti izņēmuši piekļuves tiesības kandidātu gatavošanas programmai. To uzskatām par nopietnu interesi piedalīties vēlēšanās un gatavot sarakstu. Vēl ir viens saraksts, kas ir interesējies par piekļuvi šai programmai. Kopā sanāk 14 interesenti, kas vēlētos piedalīties Saeimas vēlēšanās.” 

Jau ierasta prakse ir, ka vēlēšanām bažas raisa komisijas darbinieku piesaiste. Kopējais darbinieku skaits Latvijā svārstās no astoņiem līdz desmit tūkstošiem. Taču šogad ir lielākas cerības uz spēju nokomplektēt darbiniekus, jo ir pacelta samaksa par darbu. Kristīne Bērziņa: “Mums nav tādas centralizētas datu bāzes, cik daudz iecirkņu darbinieki strādā. Pēc matemātiska aprēķina pieci līdz septiņu darbinieki strādā vienā, mazākos - pieci, lielākos pat vairāk par septiņiem. Divas reizes pieaugums, tātad - seši eiro pirms nodokļu nomaksas par stundas darbu. Protams, šobrīd inflācija augusi. Tas ir atalgojums zemāks nekā vidēja samaksa valstī.”  

ReTV Ziņu aptaujātās Ventspils un Ogre pašvaldības norāda - viņiem darbinieku nodrošināšana vēlēšanu iecirkņos problēmas nav sagādājušas. Taču Valmieras novadā uzskata, ka šogad varētu rasties sarežģījumi ar darba sastāva nokomplektēšanu 37 iecirkņos, kur kopā jāstrādā 260 cilvēkiem. Valmieras novada vēlēšanu komisijas loceklis Pēteris Rava: “Bažas rada tas, ka jau iepriekšējās vēlēšanās komisijas locekļi izteikuši visādas iespējamības, ka viņi nepiedalīsies nākamajās vēlēšanās. Pamatojot to, ka viņiem darba pienākumu veikšana jāsavieno ar pamatdarbavietu, atbildība, kas jāuzņemas, nav samērojama ar atalgojumu, ko saņem par darbu.”

Arī iepriekšējās vēlēšanās tieši šie faktori raisīja bažas par spēju organizēt pilnvērtīgi vēlēšanu iecirkņu darbu. Pievēršoties prognozēm par vēlēšanām, tad politologs Filips Rajevskis kā lielāko izaicinājumu akcentē sabiedrības mazo interesi par vēlēšanām. Tas esot partiju uzdevumus aicināt iedzīvotāju vēlēt. “Šis būs liels izaicinājums visām politiskajām partijām atvilkt savu vēlētāju uz vēlēšanu iecirkņiem. Kopēji zemie reitingi norāda, ka līmenis nav augsts. Tas signalizē, ka cilvēki nejūtas apmierināti un apātiski un nenākt uz vēlēšanām.” 

Runājot par prognozēm, cik tad nākamajā parlamentā varētu būt partiju, viņš lēš - būšot tikpat, cik šobrīd, toties deputāti gan vismaz puse būšot citi. 14.Saeimas vēlēšanas notiks 1.oktobrī.