Pirms vairāk nekā 30 gadiem Kaltenē tapa vērienīgākā zivju audzētava visā Padomu Savienībā. Toreiz projekts Rīgas jūras līča piekrastē neizdevās. Šobrīd kāds vietējais iedzīvotājs iespaidīgā izmēra ēkā mēģina zivju audzētavu reanimēt. Viņa mērķis ir arī pierādīt, ka audzētavā var atdzimt vēsturiskā Baltijas lašu zivju šķirne.

Kādreizējā Kaltenes zivju audzētavas teritorija ir tik iespaidīga, ka to pat ar dronu nevar ietvert vienā kadrā. Padomju laikos šeit lielākais zivju daudzums bija 200 tonnu gadā, zivis audzēja arī jūras dārzos un Valdemārpilī bija mazuļu audzētava. “Nu, es šeit ierados kā jaunais speciālists no augstskolas. Un nodarbojos ar enerģētikas lietām, tā kā mums bija gods to pasākumu palaist visu. Padarbināt kādus divus gadus, tad bija gods to visu aizvērt un likvidēt,” saka Zigis Goldmanis, zivju audzētājs.

Zivju audzētava neizdzīvoja ne tikai tāpēc, ka beidzās kolhozu laiki, bet arī tolaik nebija atbilstošu zināšanu un pareizu tehnoloģiju. Jau dažus gadus Zigis Goldmanis lēnām cenšas reanimēt audzētavu, kas vairāk nekā 30 gadus bija grausts. Padomju laika infrastruktūra viņam vienīgajam Latvijā ļauj izmantot dziļurbumu ar sāls ūdeni. “Lai atrastu siltāku ūdeni, jo tik daudz visi saprata, ka tām zivīm vajag siltāks ūdens. Tāpēc viņi te ir saglabājušies no padomījas laikiem. Bet tos neizmantoja tad. Tad izmantoja tikai jūras ūdeni. Tagad tehnoloģijas ir mainījušās, recirkulācija iespējama, urbumi ir, viss var notikt,” stāsta Zigis Goldmanis.

Šeit audzētas tiek varavīksnes foreles. Kad Zigis Goldmanis pieliek roku tuvāk baseina ūdenim, zivis audzētāju pazīst, tuvojas viņam. Šobrīd audzētava pirmo reizi eksperimentē, vai iespējams izaudzēt Baltijas lasi, kas veikalos nav nopērkams un jūrā ir izmirstoša suga. Šobrīd baseinā ir 400 laši. “Pašreiz viņas joprojām aug un pieņemas svarā. Neaug tik ātri, cik foreles varavīksnes, bet es ceru, ka līdz kilogramam, pusotram mēs tiksim. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski absolūti ir iespējams kā tirgus zivis audzēt, uzlabojot barības bāzi, uzlabojot tīri tehniski temperatūru augstāku viņām. Tas tāds eksperiments, bet pagaidām veiksmīgs,” pauž Zigis Goldmanis.

Ziemassvētku laikā no ikriem izšķīlušies 30 000 jaunu zivju, kas paaugoties nonāks baseinos. No iespaidīgās teritorijas zivju audzētājs šobrīd izmanto tikai 1/10 daļu jeb 12 baseinus, Zigis Goldmanis to smejoties sauc par savu pensijas projektu. “Ir jaunatne, kas palīdz, bet, protams, stipri nopietnāka palīdzība ir vajadzīga. Tās rezerves ir ļoti lielas, šobrīd tā jauda 15 līdz 20 tonnas, tas tā – pa jokam. Pilotprojekts,” saka Zigis Goldmanis.

Agrāk vērienīgajā zivju audzētavā gan viss šobrīd top lēnām, jo projektu finansējumus tā nav apguvusi.