Līdz ar dienu, kad Krievija sāka karu Ukrainā, Latvija ir ne tikai vērsusi uzmanību sankcijām pret agresorvalsti. Plašas diskusijas bijušas arī par padomju mantojumu Latvijā, bieži apspriežot pieminekļu un padomju varas slavinošu akmeņu pastāvēšanu. Tagad vēsturnieki vērš uzmanību arī ielu nosaukumiem. 

“Publiskās atmiņas centrs”, kurā darbojas vairāki vēsturnieki, vietvārdu nosaukumus Latvijas kartē sākuši apzināt pirms aptuveni gada. Tagad nosauktas 78 ielas, kas pēc organizācijas domām būtu jāpārsauc. “Būtībā tas attiecas uz visu Latviju, jāskatās divas kategorijas - vieni ir padomju laikā piešķirtie vietvārdi, otri ir jau agrāk piešķirtie, ko mēs uzskatām par rusifikācijas sekām,” saka vēsturnieks, Publiskās atmiņas centra vadītājs Kārlis Kangeris.

Vairums apkopotie ielu nosaukumi veidoti no tādu personu vārdiem, kuras sadarbojušās, piemēram, ar padomju varu. Minēti arī literāti, dzejnieki un mākslinieki.  

Kārlis Kangeris stāsta: “Daži piemin Puškinu vai pasaules literatūru, bet paskatāmies uz 19. gadu simteni – vai kādas citu rakstnieku ielas mums ir no Rietumeiropas? Nav. Tas bija skaidrs – lai nostiprinātu krievu kultūru Latvijā.”

Būtiska nozīme, bijusi arī tam, kurā laika posmā šādi nosaukumi ielām piešķirti. Līdz šim šāda veida padomju mantojums vairāk tomēr esot saglabājies Rīgā un Daugavpilī. “Vēl pirms Ukrainas sastādījām ieteikumu, lai visiem būtu kāds pamats, kā vērtēt vietvārdus, ielas un eventuāli arī citus vārdus. Dažas personas rakstījušas atsevišķi Rīgai, Valmierai, Jūrmalai par atsevišķiem vārdiem. Nav bijuši pārāk lieli panākumi,” saka Kārlis Kangeris.

Zināms, ka dažas pašvaldības ir pievērsušas uzmanību atsevišķu vietu nosaukumiem, citas vietvaras publiski paudušas, ka par to spriest nav prioritārs uzdevums. 

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ella Pētermane norāda: “Tas tiešām ir katras pašvaldības ziņā - pieņemt lēmumu par to, vai ir nepieciešams mainīt ielas nosaukumu. Protams, jāsaprot, ka ielu nosaukumu maiņa ir komplekss pasākums, kas nav tikai lēmumu pieņemšana. Pieņemot lēmumu, ka ir nepieciešams to mainīt, ir arī jānoskaidro pašvaldības iedzīvotāju viedoklis.”

Publiskās atmiņas centrā uzskata, ka šis ir nevis pašvaldību, bet valstiskā līmenī risināms jautājums, uzsverot, ka būtu nepieciešams likumā noteikt kritērijus tam, kā ielām tiek piešķirti vārdi. Ar ieteikumiem organizācija nupat vērsusies arī Tieslietu ministrijā.