Padomju pieminekļu nojaukšanas pienākums atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzinusi, ka likuma normas, kas uzliek pašvaldībām par pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, daļēji to demontāžu finansējot no pašu budžeta, atbilst Satversmei. Daugavpils pašvaldība bija vienīgā Latvijā, kas apstrīdēja Saeimas pieņemto lēmumu. 

Satversmes tiesa šodien paziņoja lēmumu noraidīt Daugavpils pašvaldības iesniegto prasību atzīt par Satversmei neatbilstošu pagājušajā gadā Saeimā pieņemto likumu par pašvaldību pienākumu daļēji finansēt no pašvaldību budžeta padomju okupācijas varas un Krievijas impēriju slavinošos pieminekļus. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstrīdētās normas konkretizē valsts nepārtrauktības principus. Daugavpils pašvaldība prasībā norādīja, ka likums pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantu. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš sola respektēt Satversmes tiesas lēmumu. “Satversmes tiesa noraidījusi Daugavpils pašvaldības prasību par neatbilstošām Satversmei atzīt normas, kas uzlika par funkciju demontēt pieminekļus par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Būdams jurists, respektēju Satversmes tiesas spriedumu. Ceru, ka tas nekļūs par pamatu pašvaldībām arvien vairāk un biežāk uzlikt pienākumus bez atbilstoša finansiāla seguma, kas tikai un vienīgi nostiprina pārliecību, ka Eiropas pašvaldību harta Latvijā nedarbojas.”

Pēc pagājuša gada februāra Krievijas pilna mēroga neizprovocētā iebrukuma Ukrainā Saeima pieņēma likumu nojaukt padomju varu un Krievijas impēriju slavinošos pieminekļus visā Latvijas teritorijā. Tika nojaukts gan 20.gadsimta 80.-tajos gados uzceltais piemineklis Uzvaras parkā Rīgā, gan vairāki desmiti dažādu pieminekļu Latvijā. 

Saeimas deputāts Edvīns Šnore atbalsta Satversmes tiesas šodienas lēmumu. “Es uzskatu, ka tas ir ceļš uz okupācijas seku novēršanu un šajā gadījumā Daugavpils bija apstrīdējusi, ka vajag nojaukt PSRS okupācijas pieminekļus, Satversmes tiesa ļoti labi pamotojot kāpēc, ka tas ir okupācijas seku novēršanas pasākums, līdz ar to šāds lēmums ir. Katrā ziņā es to atbalstu pilnībā.”

Saeimas lēmums pagājušajā gadā izauca krasi atšķirīgas emocijas dažādās etniskajās grupās Latvijā. Pret to iestājās liela daļa valstī dzīvojošo krievu. Šnore: “Ne jau tie mirušie karavīri ir tas, par ko iestājas cilvēki, kas atbalsta pieminekļus. Pēc būtības ir runa tikai par šo simbolisko nozīmi, ja ir kaut kas, kas simobolizē padomju pagātni vai Krievijas imperiālistisko pagātni, tad to viņi atbalsta. Kolīdz nomaina pieminekli un var palikt apbedījumu vietas, tad uzreiz zaudē interesi. Ir pilnīgi skaidrs, kas ir tā visa pamatā. Ir ļoti labi, ka Latvijas zeme pamazām no tā attīrās, arī cīnās pret informatīvo un ietekmes aģentūru, kas Krievijai šeit ir, un visādā veidā pretojas.”   

Ar Satversmes tiesas lēmumu Daugavpils pašvaldības iesniegtajā prasībā ir pielikts punkts juridiskajā procesā padomju okupācijas un Krievijas impēriju slavinošo pieminekļu nojaukšanas lietā.