Pagarināts termiņš ostu reformas īstenošanai

Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts priekšlikums pagarināt ostu reformas īstenošanu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidāciju. Priekšlikumu sagatavoja parlamenta Tautsaimniecības un reģionālās politikas komisija, par šo lēmumu nobalsoja vairākums – 89 deputāti. 

2019. gadā uzsakās diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu, bet pagājušajā gadā Saeima pēc vairāku stundu ilgām debatēm atbalstīja grozījumus likumā par ostām, tika lemts, ka Jaunā pārvaldības reforma skars tikai divas – Ventspils un Rīgas ostas, bet Liepājas speciālā ekonomiskā zona saglabās savu statusu līdz 2035. gadam. Ventspils ostā pirms trim gadiem darbu uzsāka valsts iecelts pārvaldnieks, kura uzdevums bija sagatavot ostu pārejai uz jaunu statusu, valsts kapitālsabiedrību. Šobrīd zināms, ka pārvaldes modelis vēl tiks vērtēts, pagarinot reformas termiņus. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis: “Ja es atnācu uz šejieni ar varonīgu skatu – pašvaldība ir pašvaldība, osta ir osta –, tad, strādajot vairāk kā trīs gadus,  esmu sapratis, kā veidojas vēsturiskie ostu aktīvi, kā veidojas pašvaldību ieguldījumi ostā. Pētījums, kas tika veikts šai ostu reformai, nebūt nav kontekstā ar to, kas notiek šeit, kā arī ne ar to, kas notiek Liepājā un Rīgā.”

Ar ostu reformu nebija mierā Ventspils pašvaldība, kas bija norūpējusies, ka, esot procentuāli mazākajā akciju pārvaldītāju daļā, pašvaldībai nebūs izšķirošais balsojums ne par ostas budžetu, ne investīcijām, ne peļņas sadali. Līdz šim pašvaldības pārstāvji bija puse no ostas valdes, kas bija balsojuši, ka investoru piesaistei drīkst ieguldīt kā pašvaldības līdzekļus, tā zemes īpašumus. Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Mēs investoriem piedāvājām ne tikai aprīkotu ar komunikācijām zemes gabalu ar piebraucamajiem ceļiem, bet arī uzbūvējam industriālo ēku, tādējādi investoram nav jāinvestē šai zemes īpašumā.”

Reformas Rīgas un Ventspils ostās ir ieilgušas, jo šīs ostas vēsturiski ir veidojušas ļoti atšķirīgi, tādēļ arī nevar piemērot vienu modeli visām Latvijas ostām.  Arvien biežāk izskan, ka labākais pārvaldības modelis būtu tas, kurš piedāvātu valdes locekļus, ko izvēlētos starp valdības, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjiem. Purmalis: “Šobrīd atšķirība starp Rīgu un Ventspils ostu aktīvu ziņā ir milzīga, neminot procentu sadalījumu, jo mums ir 85% pašvaldības īpašuma valdījumā. Jābūt skaidrībai, kas notiks tālāk ar pašvaldības īpašumiem, mums valdījumā nodotajiem pašvaldības aktīviem.”

Līdz šim piedāvātā Ostu reforma esot pret sabiedrības interesēm. Šādu  viedokli paudusi ne tikai Ventspils pasvaldība, bet arī daļa līdzšinējās Saeimas deputātu, jo tika savākti arī 22. Saeimas deputātu paraksti, lai apstrīdētu likumu par ostām. Steigā pieņemtais likums radot bažas par ostu privatizāciju. Vakar Tautasaimniecības komisijā lemts, ka vēl ir jāturpina diskusijas gan par ostu pārvaldības reformu, gan  pašvaldību iesaisti šajā procesā, paredzot, ka  Rīgas un Ventspils brīvostas pārvalžu likvidāciju varētu pabeigt  līdz šā gada 31. decembrim.